Mingler World - Raksti

Velns slēpjas detaļās

Wed, 06 Apr 2022 14:02:00 +0000

Lasīšanas ilgums: 15min;
Metode: Grupēšana;
Saturs: Pieredze; Izmantošanas piemēri
Sarežģītība: Viegli;
Atslēgvārdi: #klāsterēšana; #grupēšana; #tendences; #grupas un apakšgrupas; #īpašības; #saistības; #kategorizācija; #unikālās tēmas; #spēles

Šajā rakstā aprakstīšu grupēšanas metodes praktiskā pielietojuma piemērus, kas var rasties gan ikdienišķās situācijās, gan arī profesionālajā darbībā. Piemēros jūs redzēsiet, ka grupēšanai, jeb pārkārtošanai un kategorizēšanai, nebūt nav jābūt garlaicīgai nodarbei. Grupēšanas metode tik tiešām var šķist garlaicīga, ja uz šo aktivitāti skatāmies tikai no tehniskā skatu punkta – ņemt lapiņu un pārlīmēt to citā vietā. Taču šis ir ļoti virspusīgs un nepilnīgs skats uz grupēšanas metodi. Grupēšanas metodes pielietojumā galvenais ir iedziļināties saturā, kas atrodas uz lapiņām. Tās galvenais uzdevums ir saistību, kopīgā un arī atšķirīgā atrašana saturā. Šīs kopsakarības ne vienmēr ir acīmredzamas un, lai tās atklātu, ir nepieciešams pielietot radošumu un trenēt savu redzējumu. Ir teiciens „ velns slēpjas detaļās” un šīs metodes pielietojums ir tieši par to.

Turpmāk rakstā es minēšu divus piemērus, kā šo metodi var izmantot, lai veicinātu radošumu un atrastu jaunu informāciju, kas nepieciešama secinājumu izdarīšanai. Pirmais piemērs ilustrēs, kā šo metodi veiksmīgi izmantot spēlēs ar bērniem, lai trenētu bērnus domāt ārpus rāmjiem un aiz acīmredzamā. Otrs piemērs ilustrēs, kā šo metodi izmantot, strādājot ar plašu un dažādu viedokļu klāstu, lai atklātu galvenās tendences un tēmas.

Taču, pirms ķeršos pie piemēriem, neliels atgādinājums par to, kas ir grupēšanas metode

Grupēšanas metode ir pieeja, ko izmanto, lai sagrupētu, sakārtotu jeb saklasificētu informāciju. Šī metode ir īpaši noderīga tad, kad pieejamā informācija ir dažādas formas, dažādas detalizācijas pakāpes vai arī pretrunīga. Metodes pielietojuma rezultātā katrs informācijas gabaliņš tiek izskatīts, salīdzināts ar citiem un novietots grupā ar citiem sev kaut kādā veidā līdzīgiem informācijas gabaliņiem. Taču tas, kādā veidā šie visi informācijas gabaliņi vienā grupā ir līdzīgi, ir brīvi un viegli interpretējams atkarībā no situācijas un sagaidāmā rezultāta.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Mēs, cilvēki, nevaram paturēt prātā neskaitāmu daudzumu informācijas. Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēks vidēji spēj atcerēties septiņas līdz desmit lietas vienlaicīgi. Un šis cilvēcīgais ierobežojums var kļūt par problēmu gadījumā, kad pēc kādas darba sesijas beigām jums priekšā atrodas, piemēram, simts dažādu iespēju un viedokļu. Jūs nevarat visas šīs simts informācijas vienības atcerēties. Jūs nevarat viņas uzreiz izvērtēt, izdarīt secinājumus, kā arī noteikt nākamās prioritātes vai darbības soļus. Vēl jo vairāk - visticamāk, daudzas no šīm idejām būs līdzīgas, bet daudzas būs arī diametrāli pretējas. Dažas būs iespējas, citas būs riski, utt. Tāpēc, lai turpinātu ar visu šo informāciju strādāt, no sākuma to ir nepieciešams sastrukturizēt un identificēt unikālās tēmas. Un tieši grupēšanas metode ir tā, kas palīdzēs to izdarīt pietiekami radošā veidā. Kā jau minēju pašā sākumā, būtība ir nevis pārkārtošanā, bet līdzīgā un atšķirīgā atrašanā, kas arī ir galvenais sastrukturizēšanas kritērijs.

Lai izprastu metodi un tās soļus detalizētāk, iesaku izlasīt metodes apraksta rakstu manā rakstu sērijā. Taču, ja ar šo aprakstu pietiek, pārejam pie scenārijiem.

Izklaides piemērs: iztēli veicinoša spēle ar bērniem

Kurš gan negrib, lai viņa bērni būtu radoši, inovatīvi un domātu ārpus rāmjiem? Šīs ir mūsdienās ļoti svarīgas spējas un prasmes, kas noteikti bērniem dzīvē noderēs. Tāpēc, protams, ļoti daudzi vecāki to vēlās. Un ir svarīgi arī zināt, ka radošums ir gluži kā muskulis – jo vairāk to trenē, jo stiprāks tas kļūst. Tieši šī iemesla dēļ ir tik svarīgi nodrošināt bērniem vidi, kur viņi regulāri var izpausties un darboties radoši. Mēs, pieaugušie, varam bērniem palīdzēt šīs spējas trenēt arī ar kopīgu spēļu spēlēšanu! Zemāk aprakstu vienu no šādām spēlēm, kur tiek izmantota arī grupēšanas pieeja.

Sagatavošanās

Izvēlieties materiālus, ko izmantosiet spēlē. Tās var būt dažādas bildes, kārtis ar dažādiem attēliem, Lego klucīši, dažādas mantiņas, vai jebkas cits, kas jums mājās jau ir pieejams. Izvēlieties arī cik daudz objektus jūs izmantosiet spēlē. Tie visticamāk nebūs simts dažādu objektu, bet tie varētu būt desmit, piecpadsmit, divdesmit, vai jebkurš cits skaitlis.

Izkārtojiet izvēlētos materiālus sev priekšā vietā, kur spēlēsiet spēli. Ilustrācijai aprakstīšu mūsu piemēru, kur mēs izmantojām piecpadsmit kārtis ar dažādu dzīvnieku attēliem – ziloni, lauvu, čūsku, vilku, zirgu, suni, kaķi, pingvīnu, lāci, lapsu, žirafi, pērtiķi, aitu, ziemeļbriedi un tīģeri.

Spēles gaita

Aplūkojiet jums priekšā esošos materiālus un izvēlieties pirmo grupēšanas kritēriju - kādu īpašību, kas piemīt tikai daļai no objektiem. Pēc tam apskatiet katru no objektiem atsevišķi un, atkarībā no tā vai šim objektam jūsu izvēlētā īpašība piemīt vai nē, veidojiet no tiem jaunas grupas.
Piemēram, mēs kā pirmo grupēšanas kritēriju izvēlējāmies dzīvnieka izmēru. Izvērtējot katra dzīvnieka izmēru dabā, mums radās divas jaunas grupas. Mazāko dzīvnieciņu grupa – čūska, suns, kaķis, pingvīns, lapsa, pērtiķis, aita un vilks. Lielo dzīvnieku grupā – zilonis, lauva, zirgs, lācis, žirafe, ziemeļbriedis un tīģeris.
Tagad izvēlieties vienu no jauniegūtajām grupām un apspriediet ar bērniem, kas vēl ir kopīgs un atšķirīgs dzīvniekiem šajā grupā. Kādas citas īpašības piemīt dažiem no tiem, bet nepiemīt citiem? Šobrīd jūs meklējat nākamo grupēšanas kritēriju. Šī ir tā vieta, kur jau varat sākt atklāt to, kas varbūt nav tik acīmredzams uzreiz. Kad esat izvēlējušies nākamo grupēšanas kritēriju, atkal sadaliet lielāko grupu mazākās.
Mūsu piemērā, mēs sadalījām mazāko dzīvnieciņu grupu tālāk grupā, kur ietilpa dzīvnieki, kas pārvietojas ar četrām kājām, un grupā, kur ietilpa dzīvniekiem, kam nav nepieciešamas četras kājas, lai pārvietotos. Attiecīgi vienā grupā mums bija suns, kaķis, lapsa, aita un vilks, otrā grupā – čūska, pingvīns un pērtiķis.
Turpiniet šādā pat veidā dalīt lielākās grupas mazākās, līdz vairs nevarat izdomāt nevienu grupēšanas kritēriju. Vai arī grupā paliek vien viens vai divi dzīvnieki.
Tad piedāvāju jums sākt atkal no sākuma. Taču šoreiz jau pašā sākumā piedāvājiet bērniem pašiem izdomāt, pēc kādiem kritērijiem sākt grupēšanu, neizmantojot nevienu no iepriekš izmantotajiem kritērijiem.
Vai vēl labāk – uzaiciniet bērnus pašus sagrupēt pieejamās izvēles, skaļi jums nesakot, kādu kritēriju viņi izmanto. Un pēc tam pamēģiniet uzminēt to!

Profesionālās darbības piemērs: svarīgāko atziņu identificēšana

Grupēšana ir ne tikai jautri, bet arī praktiski noderīgi. Šajā piemērā es aprakstīšu, kā izmantoju šo metodi vienā no savām profesionālās darbības epizodēm, kur man bija nepieciešams izanalizēt vairāku interviju rezultātus.

Konteksts

Pētot jauna risinājuma pamatotību, man bija nepieciešams izprast cilvēku attieksmi pret atgriezeniskās saites sniegšanu uzņēmumiem un produktiem. Lai to izprastu, es veicu vairākas strukturētās intervijas ar dažādiem cilvēkiem. Man bija svarīgi saprast, kas cilvēkus motivē sniegt atgriezenisko saiti vai arī gluži pretēji – kas tos attur no atgriezeniskās saites sniegšanas, kādas ir labās un ne tik labās pieredzes, kādus rīkus cilvēki izmanto šajās darbībās, kādas ir galvenās atziņas un atsauksmes, kas ir jāņem vērā.

Kad ieplānotās intervijas bija pabeigtas, man bija diezgan daudz ieskatu un dažādu viedokļu, pieredžu un ideju, ar kurām cilvēki bija padalījušies ar mani. Kā jau tas bija sagaidāms, saraksts bija garš un saņemtās atziņas skāra dažādas tēmas un apakš tēmas. Dažas no sniegtajām atbildēm bija acīmredzami grupējamas kopā – piemēram, kādu programmatūru un rīkus cilvēki izmanto. Taču tas nebija tiek vienkārši attiecībā uz lielāko daļu no atbildēm. Tās nevarēja tik vienkārši uzreiz sagrupēt kopā un bija nepieciešama papildus apstrāde. Un, tā kā es zinu grupēšanas metodi un labprāt to pielietoju, es to izmantoju arī šajā gadījumā, lai sakārtotu mani interesējošo informāciju.

Atbilstošākā grupēšanas kritērija meklēšana

Iespēja 1

Es varētu sākt grupēšanu ar acīmredzamāko kritēriju – jautājums, ko cilvēkiem uzdevu, t.i., sakārtot visas atbildes zem uzdotā jautājuma. Taču, jau iepriekš zināju, kā šāda pieeja nebūs pati efektīvākā. Tā kā interviju formāts ir brīvs, cilvēki arī brīvi stāstīja par savām pieredzēm tad, kad kāda konkrēta atziņa ienāk viņiem prātā. Sagatavotie jautājumi drīzāk kalpoja kā atgādinājumi par tēmām, nevis stingras robežas. Tāpēc pieredzes, ar ko cilvēki dalījās, nereti aizpeldēja no sākotnējā jautājuma. Pie tam interviju laikā, protams, radās arī jauni jautājumi, kuriem bija jēga tās konkrētās sarunas ietvaros.

Ilustrācijai – daži cilvēki pieminēja, kas viņus motivē sniegt atgriezenisko saiti uzņēmumiem, tad, kad es viņiem jautāju, vai viņi vispār kādreiz mēdz atstāt atgriezenisko saiti. Savukārt citkārt cilvēki šo pieminēja tikai tad, kad es viņiem konkrēti pajautāju, kas viņus motivē. Attiecīgi motivējošie faktori patiesībā parādījās pie dažādiem jautājumiem, kas tika uzdoti.

Līdz ar to grupēšana, izmantojot uzdotā jautājuma kritēriju, man nesniegtu to ieskatu, ko es meklēju, un to izmantot bija lieki.

Iespēja 2

Otra diezgan acīmredzamā iespēja, protams, ir organizēt cilvēku atziņas pa lielām tēmām. Piemēram, motivējošie faktori, programmatūra, kas tiek izmantota, praktiskie paradumi, noderīgums, utt.

Šāda pieeja protams dod konkrētākus un jēgpilnāk sastrukturētus rezultātus. Taču arī šī pieeja nav ideāla. Tā kā šīs ir diezgan plašas tēmas, šajās grupās var iekļaut diezgan daudzas un dažādas atklāsmes. Un, tā kā mans uzdevums bija meklēt unikālās tēmas un kritiskos faktorus, man lielas grupas nebūt neder. Mana vajadzība ir saprast konkrētākus motivējošos faktorus, nevies vienkārši zināt, ka tādi ir daudzi un dažādi.

Šī raksta titula bildē jūs varat redzēt piemēru vidējā izkārtojumā. Tā izskatās sagrupēta informācija pa lielajām tēmām. Jā, tā ir sakārtota informācija. Bet nē, tā nav specifiska.

Iespēja 3

Lai nokļūtu pie sev vēlamā rezultāta, turpināju grupēšanas uzdevumu katrā no lielajām grupām salīdzinot idejas un meklējot mazākās apakšgrupas.

Lai neieslīgtu slinkumā, es biju noteikusi sev ierobežojumu, ka nevienā no grupām nedrīkst būt vairāk par piecām idejām. Tāpēc, gribi vai negribi, man nācās salīdzināt, meklēt un dalīt, un pārgrupēt. Starp citu, manuprāt tieši šī ierobežošana ir tā, kas ļauj būt maksimāli radošam grupēšanas uzdevumā. Pat tad, ja iegūstu apakšgrupu ar sešām vai septiņām atziņām, kas liekas ļoti līdzīgas. Varētu jau mest mieru. Vai arī varētu tomēr turpināt skatīties dziļāk iemeslos, iespējās, utt., lai identificētu vēl vairāk saistību. Un patiesībā līdz šim vienmēr ir izdevies. Rezultātā es nonācu pie diezgan precīzam apakšgrupām, kas atspoguļoja tieši tādu informāciju, ko es biju meklējusi jau sākotnēji. Pie tam šī uzdevuma rezultātā diezgan daudzas idejas pamainīja savas sākotnējās grupas.

Rezultātu varat aplūkot titulbildes labajā pusē.

Secinājumi

Grupēšana un dažādu ideju un atziņu pārkārtošana ir ļoti svarīga aktivitāte, lai saprastu unikālās tēmas, norādes un atziņas lielā dažādu iespēju klāstā. Mēs, cilvēki, nevaram atcerēties vairāk par desmit lietām vienlaicīgi, tāpēc darbs ar vairākiem desmitiem vai simtiem informācijas vienību nav tikai prātā paveicams. Kā arī to ir ārkārtīgi sarežģīti sakarīgi izskaidrot citiem.

Šādās situācijās mums vajag iedarbīgu pieeju, kā sakārtot un normalizēt informāciju. Un grupēšanas metode palīdz izdarīt tieši to, pie tam vēl diezgan interesantā veidā, ja atveramies radošumam šīs aktivitātes laikā.

Protams, grupēšanas var kādam arī šķist garlaicīga, taču tikai tad, ja uz to skatītos tikai no tehniskās izpildes skatu punkta. Ja, savukārt, patiesi iedziļināties un esat gatavi meklēt un domāt, tad šī aktivitāte var būt ļoti radoša.

Patika šī metode un aprakstītais?

Atsūti man ziņu par to.

Priecāšos, ja savā ziņā iekļausi to, kas Tev patika, to, ko Tu gribētu uzlabot (citiem vārdiem - Tev nepatika) vai arī jebko, ko, Tavuprāt būtu vērts pamēģināt. Piemēram, varbūt gribi pieteikties un piedalīties ar mani kādā no eksperimentiem?

Varbūt Tev ir pieredze šīs metodes izmantošanā?

Ļoti priecāšos par to dzirdēt. Dod ziņu.

Metode "GRUPĒŠANA" - KAS tā ir un KĀDU vērtību tā pievieno

Thu, 21 Oct 2021 12:47:00 +0000

Lasīšanas ilgums: 20min;
Metode: Grupēšana;
Saturs: Teorija;
Atslēgvārdi: #apkopošana; #kopīgā meklēšana; #grupēšana; #kopas un apakškopas; #īpašības; #darbības; #ideju un iespēju grupas;

Šajā rakstā aprakstīšu vienu no ļoti vērtīgām dizaina domāšanas palīg-metodēm. Grupēšanu. Šīs metodes vērtība nav gluži tajā, ka tā palīdzēs atklāt kaudzēm jaunu, augstas pievienotās vērtības ideju. Gluži pretēji – šī metode palīdzēs no daudzām jo daudzam idejām iegūt mazākas un pārskatāmākas ideju kopas. Un tas ir absolūti nepieciešams vērtības domāšanas un radošo risinājumu meklēšanas procesā. Kāpēc? Tāpēc, ka pēc katras aktivitātes, kurā iegūstam kaudzēm jaunu ideju, rodas arī jautājums - un ko ar visu šo tagad tālāk iesākt? Lai turpinātu ar šīm idejām veiksmīgi strādāt, tās ir nepieciešams sagrupēt un sakārtot pārskatāmās kopās. Kā to vislabāk izdarīt? Par to arī rakstīšu turpmāk šajā rakstā.

Kāpēc grupēšānas metode ir tik aktuāla?

Iedomājieties šādu situāciju: esat radošā darba sesijā kopā ar astoņiem citiem cilvēkiem. Sesijas mērķis ir apzināt iespējas, kā palīdzēt jaunajām māmiņām veiksmīgi atgrieztie darba vidē. Jūsu grupā ir daudzveidīgs dalībnieku sastāvs – gan sievietes, gan vīrieši, gan esošie, gan arī topošie vecāki un vēl arī kāds jaunāks cilvēks, kas tikai vēl plāno kādreiz par vecāku kļūt. Iepriekšējo pusstundu esat vēltījuši dažādu problēmfaktoru apskatei un risinājuma ideju ģenerēšanai. Pusstundas laikā vidēji katrs dalībnieks ir sadomājis ap piecpadsmit dažādām idejām un iespējām, kā jaunajām māmiņām darbā atgriešanās posmu varētu atvieglot. Tātad kopā šobrīd no darba virsmas uz jums raugās simts divdesmit ideju un jautā – ko darīsim tālāk? Vai jūtaties priecīgs par paveikto darbu vai drīzāk nobijies un neizpratnē par to, no kura gala šim zilonim labāk ķerties klāt?

Šādas situācijas nav retums un patiesībā nozīmē, ka iepriekšējā (ideju ģenerēšanas) sesija ir noritējusi veiksmīgi. Ideju ģenerēšanas sesijās nedrīkst ierobežot ideju skaitu un, jo vairāk jaunu ideju tiek atrast, jo labāk. Tāpēc vēlāk apstrādājamo ideju daudzums jūs nedrīkstētu biedēt. Pietam, jūs pamanīsiet, ka iekļaujot savā darba grupā dažādus cilvēkus, jūs nonākiet arī pie ļoti dažādām idejām. Daudzas idejas mēdz būt diametrāli pretējas, bet daudzas arī līdzīgas. Dažas no tām aprakstīs idejas, ko darīt, bet citas – ko nedarīt. Kādas būs jaunas īpašības, citas būs jaunas darbības, bet vēl citas – nākotnes izspētes vajadzības. Līdz ar to, idejas vienkārši nebūs savstarpēji salīdzināmas un novērtējamas. Un arī pie balsošanas īsti nevaram ķerties klāt. Pirmkārt, var būt grūti paturēt galvā un atcerēties visas idejas, kad jāveic balsošana. Otrkārt, daudzas idejas var būt līdzīgas – kuru no tām tad izvēlēties balsojot?

Šādās reizēs prātīgākais, ko varam darīt, ir lūkoties pēc veida, kā šo plašo kopu atkal sašaurināt līdz pakāpei, ar kuru komfortabli varēsim strādāt tālāk. Un ideju grupēšana jums lieliski palīdzēs to izdarīt. Ideju grupēšanas laikā jūs meklēsiet līdzīgas idejas, idejas ar līdzīgām pazīmēm vai izpausmēm, un apvienosiet tās visas vienā grupā. Grupēšana jums palīdzēs vieglāk izvēlēties turpmāk attīstamo tēmu. Pie tam, ļoti bieži turpmāko darbību jūs turpināsiet ar tēmu kā vienu veselumu, nevis strādāsiet ar katru ideju, kas tēmā tika iekļauta. Tas būtiski samazina sarežģītību. Detalizētāk par to zemāk, metodes gaitas aprakstā.

Bet, pirms ķerties pie metodes gaitas apraksta, gribu arī uzsvērt šīs metodes aktualitāti ārpus radošajām sesijām, kuras aprakstīju iepriekš. Arī ļoti daudzās citās jomās un lomās saskaramies ar problēmu, kā optimizēt lielu skaitu ieplūstošo ideju. Piemērām, klientu apkalpošanas, apmācību, ražošanas procesos, un citi. Reiz dzirdēju no apmācību vadītājas, ka viņu interesē tikai apmācību dalībnieku novērtējums piecu baļļu sistēmā. Kvalitatīvā atgriezeniskā saite viņu atbaidīja, jo viņai nebija instrumentu, kā to apstrādāt. Taču tā, manuprāt, ir fundamentāla kļūda. Jo tieši kvalitatīvais novērtējums mums var sniegt daudz vairāk iespēju uzlabot aktivitāti nākamajās iterācijās. Un lūk, grupēšanas metode būs lielisks palīgs lielas informācijas kopas sakārtošanai.

Metodes gaitas apraksts

Soļa mērķis: Nosakiet skaidru sagaidāmo rezultātu
Kā jau vienmēr, pirms uzsākt kādu aktivitāti, obligāts priekšnosacījums ir skaidri definēt sagaidāmo rezultātu. Visai bieži mērķis būs vienkārši atrast saistības un sagrupēt līdzīgās idejas kopā. Taču vēl vērtīgāk var izrādīties padomāt vairākus soļus uz priekšu un uzdot sev jautājumu – ko es pēc tam iesākšu ar iegūtajiem rezultātiem? Vienkārši sagrupētas informācijas vietā man, varbūt, labāk noderēs grupas, kas atbilst mani interesējošām īpašībām. Es varētu meklēt, piemēram, dažādas darbību grupas, dažādas īpašību vai varbūt komunikācijas kanālu grupas. Vai varbūt mani interesē dažādas funkcijas vai lomas, kas ir iesaistītas procesa izpildē? Ja es zinu savu mērķi, es varu definēt ari konkrētākus uzdevumus grupēšanas aktivitātei.
Tāpat ir vērts pārdomāt, cik daudz grupu gribam iegūt tālākai apstrādei. Ja grupu daudzums mūs nebiedē, tad varam pievienot papildus nosacījumu - maksimālo ideju skaitu, kas drīkst atrasties vienā grupā Piemēram, nosakot maksimālo ideju skaitu grupā “pieci”, mēs aktivitātes dalībniekiem dodam uzdevumu meklēt kopīgās īpašības un grupēt ne vairāk kā piecas idejas vienā grupā. Šādā gadījumā, ja grupēšanas rezultātā iegūtas grupas ar sešām, desmit un trīspadsmit idejām, mēs darbu vēl nevaram beigt. Mums ir darbs jāturpina un jāatrod jaunas grupēšānas asociācijas tik ilgi, līdz katrā no grupām nav vairāk par piecām idejām. Kam tas vajadzīgs, jūs varbūt domājat? Tas vajadzīgs tāpēc, lai turpināto radošo procesu un meklētu vairāk kopīgo īpašību dažādām idejam. Piemēram, vienas grupas “Klientu atbalsta iespējas” vietā varat iegūt trīs grupas: “Klienta vajadzību personalizācija“, “Video formāta skaidrojumu”, “Automatizēts klientu atbalsts”. Piekritīsiet, ka pēdējās trīs grupas ir daudz detalizētākas un precizāk apraksta iespējas. Rezultāts ir tā vērts!
Soļa mērķis: Iepazīstiniet ar izvēlem
Pirms sākt pašu grupēšanu, protams, ir jāizprot tie elementi, kas tad tiks grupēt. Šīm grupējamām idejām jābūt redzamām un saprotamām.
Šeit svarīgi uzsvērt, ka visiem dalībniekiem vajadzētu izprast katru no idejām vienādā veidā. Piemēram, ja kāda no izvēlēm ir formulēta kā “Nodrošināt apmācības” – vai visi dalībnieki vienādi saprot, par kāda veida apmācībām ir runa? Ja kādi dalībnieki šo izvēli uztvers kā klātienes apmācības 6 mēnešu garumā, bet citi kā online apmācību kursu 2h garumā, tad grupēšanas procesā var rasties problēmas. Ja skatīsimies uz apmācībām kā uz vienu grupu, tad problēmas visticamāk nebūs. Taču, ja idejas grupēsim ātri iegūstamo ieguvumu un vairāk investīciju prasošo ideju grupās, šīs lapiņas piederību grupai noteikt būs grūtāk.
Soļa mērķis: Sagrupē līdzvērtīgas idejas vienuviet
Kad ir skaidrība par mērķi, noteikumiem, ja tādi ir, un arī ir skaidrība par idejām, kas ir jāgrupē, var uzsākt arī pašu grupēšanu.
Sāc ar vienu ideju un novietieto to uz tukšas darba virsmas. Šī būs pirmā ideja pirmajā grupā.
Pēc tam ņem nākamo ideju un pajautē pārējiem grupēšanas dalībniekiem – vai aprakstītā ideja ir līdzīga iepriekšējai, vai tomēr atšķirīga? Ja ideja šķiet līdzīga, novieto to pie jau iepriekš novietotās, un pirmajā grupā būs jau divas idjeas. Taču, ja ideja šķiet atšķirīga, novietu arī šo ideju jaunā vietā un šī būs pirmā ideja jau citā grupā. Tāpat turpini ar trešo un nākamajām idejām, līdz visas idejas ir sagrupētas vai novietotas atstatus no grupām, kurās tās neiekļaujas. Ļoti iespējams, ka jums būs arī vairākas idejas, kas būs palikušas vientuļas un citus līdziniekus neatradušas. Šādos gadījumos, atkarībā no situācijas un vajadzībām, varat atstāt šīs idejas kā solo zvaignes vai arī apvienot tās vienā grupā.
Soļa mērķis: Pārskati grupas un atrodi tām nosaukumu
Kad šķiet, ka visas idejas ir sagrupētas, pārskatiet katru no grupām atsevišķi. Pārlasiet visas idejas un pārliecinieties, ka visi dalībnieki piekrīt visu ideju piederībai konkrētajā grupā. Ja kādam no dalībniekiem ir šaubas un jautājumi, pārrunājiet tos un, ja nepieciešams, pārgrupējiet idejas tik ilgi, līdz visi dalībnieki ir mierā ir izveidoto grupējumu.
Pēc tam, kad esat apmierināti ar izveidotajām grupām, jūsu nākamais uzdevums ir atrast atbilstošāko nosaukumu katrai no grupai. Iespējams, ka nosaukums ir acīmredzams, taču tik pat labi tas var arī nebūt tik acīmredzams. Tad padomājiet par to, kas ir kopīgs visām šī idejām? Vai visām šīm idejam ir kāda kopīga īpašība? Varbūt ir kas kopīgs to iespējamās realizācijas veidā vai arī piederībā? Meklējiet kopīgo un nosaukumu, līdz tas ir skaidrs un visi dalībnieki tam piekrīt. Piebildīšu, ka tādus nosaukumus kā “Citi”, “Risinājums 1”, “Risinājums 2” un “Dažādi” izvēlēties nevajadzētu. Nosaukuma meklēšanas jēga ir ne tikai pareizo vārdu atrašanā, bet patiesībā dziļākas izpratnes iegūšanā par aprakstītajām idejām un iespējām. Ļoti iespējams, ka nosaukuma meklēšanas laikā jūs varat izdomāt grupu tomēr sadalīt divās vai vairākās citās, vai arī jau atkal tās pārgrupēt.
Kad katrai no izveidotajām grupām un arī solo zvaigznēm esat atraduši īstos nosaukumus, varat pāriet pie nākamā soļa.
Soļa mērķis: Novērtē, vai mērķis ir sasniegts
Apskatot katru no grupām, pārliecinities, vai ir izpildīti uzdevuma sākumā izrunātie mērķi un noteikumi, ja tādi, protams, bija.
Vai grupās apvienotās idejas un paši grupu nosaukumi atbilst izvirzītajiem mērķiem? Vai grupas nav par lielu vai par mazu? Pat tad, ja spēles sākumā netika noteikts maksimālais ideju skaits, kas drīkstētu atrasties vienā grupā, kopējās vadlīnijas tomēr iesaka vienā grupā neturēt vairāk par desmit idejām. Ja jūsu grupā ir vairāk par desmit idejām, visticamāk jūs tomēr varat tās sadalīt precīzākās apakšgrupās ar mazāku ideju skaitu.
Soļa mērķis: Balso, ja nepieciešams
Apsveicu, jūs esat samazinājis savu apstrādājamo darba kopumu uz pārskatāmām un saprotamām tēmām (grupas). Tas jau ir labs solis uz priekšu.
Taču ļoti iespējams, ka turpmāk plānotajās aktivātēs, jūs turpināsiet darboties tikai ar vienu no šīm grupām. Iespējams to, kas visiem šķiet visnozīmīgākā? Varbūt to, kas prasītu vismaz ieguldījumus vai arī būtu visātrāk realizējamā? Vai tieši otrādi – varbūt turpināsiet ar šķietami vissarežģītāko grupu cerībā, ka pēc tās realizēšanas ieguvums būs vislielākais?
Un kā gan izvēlēties nākotnes mērķim visatbilstošāko grupu? Protams, ar balsošanas palīdzību. Ozmantojiet balsošanu un atrodiet savu konkrētajā mirklī, konkrētajai vajadzībai prioritāro grupu. Rakstā par balsošanas metodi esmu aprakstījusi, kā tā darbojas, ja nepieciešams atsvaidzināt atmiņu.

Kad šo metodi izmantot?

Iesaku šo metodi izmantot jebkurā no situācijām, kad jūsu priekšā stāv vismaz 10 dažādu iespēju un nevarat izlemt, ko ar viņām visām iesākt. No kura gala sākt, ar ko sākt pirmo un ko atstāt uz „iespējams nekad”. Pārāk daudz izvēļu mūs paralizē un mēs tērējam pārāk daudz laika un enerģijas domāšanai, modelēšanai, sacerēšānai, futurēšanai un pārdomāšanai. Lai sev to aiztaupītu, izvēles kopas sašaurināšana ir labs sākums. Pie tam, grupēšanas mērķis var būt ne tikai saturiskās līdzības atrašana, bet varam arī grupēt lietas kategorijās „steidzami”, „svarīgi”, „iespējams”, „ne tagad”.

Profesionālajā dzīvē

Ideju apstrāde pēc prāta vētras sesijām;
Risinājumu apstrāde pēc scenāriju modelēšanas sesijas;
Atsauksmju apkopošana pēc apmācību sesijām;
Risku un problēmu apstrāde pēc audita vai iekšējās pārbaudes;
Viedokļu apkopošana pēc kvalitatīvas aptaujas;
Klientu atsauksmju apstrāde;
u.c.

Personīgāja dzīve

Ideju apstrāde pēc prāta vētras sesijām;
Ideju / risinājumu / lietu reorganizācija;
Spēles kopā ar bērniem (atjautīgā grupu un saistību atklāšana);
u.c..

Kad šī metode neder?

Šo metodi nebūs vērtības izmantot situācijās, kad izvēļu kopu patiesībā sašaurināt nav nepieciešams, kā arī gadījumā, ja ir skaidra ideju (darbu) realizācijas secība. Viens no metodes lielākajiem ieguvumiem ir sakārtot daudzu elementu kopu un atvieglot darbu ar šiem elementiem. Taču to ir vērts darīt, protams, tikai tad, ja ir iespējama elastībā sagatavošanā, izpildījumā un rezultātu apstrādē.

Patika šī metode un aprakstītais?

Atsūti man ziņu par to.

Varbūt Tev ir pieredze šīs metodes izmantošanā?

Ļoti priecāšos par to dzirdēt. Dod ziņu.

Varbūt radošo problēmu risināšanas metožu izmantošana ir lieka laika šķiešana?

Thu, 26 Aug 2021 13:34:00 +0000

Lasīšanas ilgums: 15min;
Metode: Burulaiva;
Saturs: Pieredze; Pārdomas
Atslēgvārdi: #burulaivas metode; #vajag vai nevajag; #problēmas; # iespējas; #mērķis; #laiks

Šajā rakstā esmu nolēmusi apskatīt situāciju no nedaudz cita skatu punkta – kur mani noveda mērķa sasniegšanas NEplānošana kopā ar cilvēkiem, kas bija ieinteresēti mērķa sasniegšanā.

Domāju, ka daudziem no jums jau pēc šī ievada ir skaidrs, ka tas noveda pie neveiksmes. Protams, ka jā un tam nebūtu jābūt lielam pārsteigumam, savādāk tieši šis raksts nemaz nebūtu tapis. Taču mana galvenā uzmanība šeit fokusēta ne uz pašu neveiksmi, lai gan īsi aprakstīšu arī to. Interesantākais ir tas, kāpēc cilvēks, kas lieliski pārzina plānošanu, strukturizēšanu un nepieciešamību to darīt, pats dažkārt šo soli izlaiž un ir nepatīkami pārsteigts par sekām. Un vēl svarīgāk – vai iegūtā pieredze mainīs manu pieeju nākotnē? Kāpēc man šķita, ka to nav nepieciešams darīt konkrētajā situācijā? Un ko es no tā mācījos? Vai es tagad sākšu plānot katru soli? Vai tas vispār ir tā vērts? Par to visu diskutēšu pašās beigās. Bet sākšu ar ieskatu par situāciju, kas mani līdz šīm pārdomām noveda.

Kas notika?

Zinot mana profesionāla darba specifiku un pieredzi ar Agile metodēm, mani paziņas palūdza, vai es varētu pastāstīt vairāk par Agile filozofiju un pielietojumu vienā no viņu plānotajiem pasākumiem. Uz precizējošiem jautājumiem “Kas un kāpēc jūs interesē?” saņemu diezgan standarta atbildi “ Nu vispār, par to kas tas ir, kā to pielietot, kādu labumu tas dod. Visi tagad par to daudz runā un arī mēs gribētu saprast, vai kaut ko nepalaižam garām.”

Aha, ok! Vieglāk par vieglu! Jo par šo tēmu esmu jau runājusi neskaitāmas reizes, dažādās auditorijās, grupās un kontekstos. Man pietiek arī praktiskās pieredzes par produktu un servisu orientēta darba organizēšanu izmantojot Agile metodes, tāpēc jūtos diezgan komfortabli runāt par šo tematu. Arī slaidi man nav no nulles jātaisa. Man ir vairākas versijas, kas gatavotas dažādām auditorijām un ar dažādiem uzsvariem, un es noteikti varu izmantot tos. Vienīgais, ka auditorija pārstāv industriju, kuru es esmu reti uzrunājusi līdz šim un pirmo reizi Latvijā. No otras puses man atvēlētajā laikā varu paspēt tikai vispārīgos konceptus izstāstīt un tie ir visai universāli. Saliekot visus apsvērumus kopā, izaicinājuma sarežģītību automātiski novērtēju ar “Zems” un, tā kā arī laika daudz nebūs jāiegulda, es piekrītu to izdarīt. Stundiņu vakarā pasēžu, lai uzmestu galveno rāmi sarunai, un esmu pilnā gatavībā uzsākt savu stāstījumu noteiktajā laikā un vietā.

Kā tad pietrūka?

Mūsu sarunas sākums bija tiešām ļoti labs. Es sāku savu stāstu ar ievadu un galvenajiem terminiem, izsprūk arī pa kādam jokam. Cilvēki man pretī skatās smaidīgi, māj ar galvu, kaut ko pačukst viens otram – priekš latviešu auditorijas diezgan daudzsološi.

Tālāk ejam detaļās un pielietojuma scenārijos. Mana auditorija sāk uzdod jautājumus un arī tā ir laba zīme. Tātad izprot, par ko es runāju, un tas viņiem ir gana interesanti. Uz uzdotajiem jautājumiem atbildes man tālu nav jāmeklē un jūtos visai pārliecināta par notiekošo. Tik tālu viss labi. Taču turpinot atbildēt uz auditorijas jautājumiem ar muguras smadzenēm sāku just, ka tūlīt jau vairs nebūs labi. Izskatās, ka vieglā un pozitīvā atmosfēra lēnām zūd un mana auditorijai šīs pavisam vienkāršās un pašsaprotamās pieejas nešķiet nemaz tik loģiskas un, galvenais, pieņemamas. Ouch, šādam pavērsienam gan nebiju gatavojusies. Jo esam vēl pie pavisam vispārīgām lietām, kuras, manuprāt, ietilpst kategorijā – tas jau sen kā vairs nav jāpaskaidro. Iestrēgstam uz plānošanas pieeju Agile vidē un ietvarā. Daudz diskutējam par ilgtermiņa un īstermiņa plānošanu, par komandas dalībniekiem un to iesaisti. Un smaidi sejās vairs jau nav tik plati un arī pa vienai otrai uzacij uzšaujas līdz pieres vidum. Manai auditorijai rodas neticība par to, ko stāstu. Lai gan man kabatā ir arī praktiski piemēri, ko likt pretī. Vienīgā problēma – no manas industrijas, IT. Taču viņi pārstāv nedaudz citu industriju un viesiem vienmēr liekas, ka viņu industrija ir tā visunikālākā, kur darbojas citi likumi un cilvēki ir savādāki. Tāpēc skaidri redzu, ka mani piemēri auditoriju nepārliecina un līdz ar to arī informāciju, ko viņiem stāstu, viņi vairs nepieņem. Rezultātā iestrēgām kaut kur pa vidu, man atvēlētais laiks tuvojas beigām un pēdējiem informācijas krikumiem jau vairs tikai pārskrienu pāri. Visu izstāstīt neesmu paspējusi un arī par to, ko esmu paguvusi pastāstīt, vēlamo rezultātu neesmu sasniegusi.

Atvados no savas skatuves vietas un nevaru beigt domāt– ja vien es būtu sagatavojusies labāk un man būtu vairāk kārtis pie rokas, ko izvilkt no kabatas, vai tad es viņus varētu pārliecināt? Pēc mūsu mazās sarunas es, protams, atradu internetā un post-factum padalījos ar vairākiem piemēriem un publikācijām no konkrētās industrijas. Taču esmu drošā, ka tas viņus vairs jau nepārliecināja tik pat ļoti, kā būtu varējis pārliecināt, ja man šie piemēri būtu kabatā jau tad, kad bija mans skatuves laiks.

Kā tad tā, Zane?

Jā, šeit es pati samulstu. Primāri varu sev pārmest to, ka pārāk paļāvos uz savām pārliecināšanas spējām. Šoreiz tās noteikti neatmaksājas. Otrkārt es varu sev pārmest to, ka steigā nepareizi novērtēju situāciju un tās sarežģītību. Lai gan lielāko daļa no mainīgajiem – tēma, stāsts, izpratne, zināšanas, materiāli – man nešķiet riska faktori joprojām, vienu no mainīgajiem – industrijas piemēri – tomēr novērtēju pārāk zemu un tas šoreiz izrādījās kritiski.

Kā Ātrumlaivas metode man būtu palīdzējusi?

Es laikam vienmēr uz šo jautājumu atbildēšu apstiprinoši, ka metodes pielietošana noteikti būtu palīdzējusi. Ja mēs (es, protams, un arī cilvēki, kas mani uzaicināja) būtu ieguldījuši vairāk laika, lai sagatavotos, rezultāts noteikti būtu savādāks. Ja mēs būtu izmantojuši, piemēram, burulaivas metodi, mēs būtu pamatīgāk izanalizējuši un apsprieduši konkrēto mērķi. Bez visām citām labām idejām, ko mēs varējām sadomāt, es ticu, ka mēs būtu pieskārušies arī diviem sāpīgajiem jautājumiem. Tas varēja izskatīties aptuveni šādi:

1. Enkurs: Pieredzes trūkums par Agile metožu pielietojumu industrijā X.
Vai es šādu enkuru būtu identificējusī? Šobrīd šķiet, ka noteikti.

Šķēres:

Praktiski piemēri no izmantošanas industrijā
Praktiski piemēri no konkurējošiem uzņēmumiem
Pieejami pētījumi par pieredzi industrijā

Bojas:

Pieejama informācija par inovācijām industrijā
Praktiski piemēri no līdzīgām industrijām
Cilvēku stāsti

2. Enkurs 2: Darbinieku kultūra un normas industrijā X.
Vai es šādu enkuru būtu identificējusī? Šobrīd šķiet, ka tas ir ļoti ticami.

Šķēres:

Pieejami pētījumi par pieredzi industrijā
Vadošo konkurentu pieredze

Bojas:

Cilvēku motivācijas pētījumi un atzinumi
Cilvēku pieredzes stāsti

Šeit pieminu tik šos divus, kas reāli izrādījās problēma un kam nebiju pietiekami gatava. Taču, protams, detalizētāk izpētot mērķi un iespējas, esmu droša - mēs būtu atraduši vēl arī daudzus citus enkurus un buras. Iespējams izejot no tiem es būtu atklājusi vēl kādas stiprās puses vai papildus labumus, ko konkrētajā situācijā būtu varējusi izmantot.

Ar ko ātrumlaivas metode ir tik unikāla?

Jebkura no struktūru piešķirošām metodēm šeit būtu noderējusi. Zināma struktūra palīdz sakārtot visas domas un idejas, kas ienākušas galvā, piešķirot tām jēgu un vietu kopbildē. Tāpēc uzskatu, ka šādos apstākļos strukturētās metodes ir daudz noderīgākas par vienkāršajām prāta vētras metodēm. Un Burulaivas metode ir viena no šādām metodēm. Pie tam Burulaivas metodei dod iespēju apskatīt dažādas strukturālās grupas – gan stiprās puses, gan zināmās problēmas, tāpat arī potenciālie riski un uzreiz arī idejas negatīvo apstākļu novēršanai. Un arī tas ir pluss izmantošanai reizēs, kad detalizētāks darbs ar katru no strukturālajam grupām īsti nav plānots.

Ja nepatīk dizaina domāšana (kuram gan???), var arī ķerties pie klasiskās plānošanas un risku pārvaldības. Taču tas nu noteikti prasītu būtiski vairāk laika un liekas pārāk smagnēji priekš šādas situācijas. Turklāt tas tiešam nav tik pat jautras.

Kāpēc tad pati to vienmēr nedari?

Taču arī Burulaivas metodes pielietošana prasa laika investīciju. Minimums ar kādām 30 minūtēm noteikti vajadzētu rēķināties, ja plānots iekļaut visus mainīgos, taču iedziļinoties detaļās tas var prasīt arī vairāk laika. Un es lieliski saprotu, ka šāds laiks ne vienmēr ir pieejams. Ja arī ir pieejams, vai mēs dažreiz nejūtamies pārlieku pārliecināti par sevi? Mums nešķiet, ka jau tā dārgo laiku vajadzētu tērēt iespējamo problēmu identificēšanai un risinājumu domāšanai priekš situācijām, kas var arī nekad neiestāties. Vēl jo vairāk, ja darbības sfēra ir tāda, kur jūtamies kā zivs ūdenī. Tāpēc jautājums paliek aktuāls – cik bieži tad un kad tas ir nepieciešams un atmaksājas?

Šim jautājumam nav viennozīmīgas atbildes un es noteikti neapgalvošu, ka visas aktivitātes vienmēr būtu detalizēti jāplāno. Drīzāk es uz to skatos kā uz jautājumu, kur nepieciešams atrast balansa punktu starp ieguldīto laiku un sagaidāmā rezultāta ietekmi. Ideālā gadījumā šim svaru kausam būtu jābūt līdzsvarā, t.i., investētais laiks ir proporcionāls ar ieguvumu no sagaidāmā rezultāta. Līdzsvars nebūs vienā un tajā pašā punktā priekš katra no mums. Šis līdzsvara punkts patiesību sakot arī būs mainīgs laika gaitā, jo dažādo veiksmju un neveiksmju īpatsvars to neizbēgami ietekmēs skatoties uz nākotnes situācijām. Kā tas notika arī ar mani.

Lai palīdzētu sev pašai orientēties, es izmantoju divus pavisam vienkāršus jautājumus:

1. Cik svarīgs man ir mērķis, ko cenšos sasniegt?

Profesionāli vai personīgi, idejiski vai materiāli. Ja kaut vienā no aspektiem tas ir augsts, tad es noteikti izvēlēšos atrast un investēt vairāk laika izpratnei un plānošanai. Taču, ja tas ir vidējs vai zems – ļoti iespējams, ka nē.

2. Cik daudz es zinu par situāciju un rezultātu ietekmējošiem faktoriem?

Ja es pārzinu situāciju un esmu droša, ka arī pārzinu visus faktorus, kas ietekmē rezultāta sasniegšanu, tad varu droši rīkoties. Taču tiklīdz parādās kāds faktors, kurus es tik labi nepārzinu, būtu vērts apsvērt nepieciešamību detalizētākai izpētei tad, ja man mērķa sasniegšana ir ļoti svarīga.

Savukārt, kad visi apstākļi ir jauni un ir daudz nezināmo, tad pilnīgi noteikti detalizēta izpēte un ideju ģenerēšana būs ne tikai ļoti vērtīga, bet arī kritiski nepieciešama, lai vispār pavirzītos uz priekšu.

Secinājumi

Tu izlem pats, kad tas tev der un kad ir pa daudz. Vai labāk pa daudz vai pa maz? Šis, šķiet, ir labs garākas diskusijas temats.

Patika šī metode un aprakstītais?

Atsūti man ziņu par to.

Varbūt Tev ir pieredze šīs metodes izmantošanā?

Ļoti priecāšos par to dzirdēt. Dod ziņu.

Kad sarežģījumi var izrādīties labākais, kas ir noticis

Mon, 09 Aug 2021 07:40:00 +0000

Lasīšanas ilgums: 15min;
Metode: Burulaiva;
Saturs: Pieredze; Profesionālā vide
Sarežģītība: Vidēji
Atslēgvārdi: #ideju ģenerēšana; #zināmais un nezināmais; #izklaide un darbs; #komandas saliedēšana;#risinājumu idejas

Pieņemsim, ka jums personīgi vai kopā ar komandu ir nosprausts kāds mērķis, uz kuru jau kādu laiku virzāties. Ir zināmi panākumi, taču pilnībā apmierināti ar sasniegto rezultātu nejūtaties un arī ir nesaprotami grūti virzīties uz priekšu. Kaut kas tā kā iebuksē, kaut kas tā kā neiet un par kaut ko ir zudusi pārliecība, kāpēc tas vispār ir nepieciešams. Izklausās kaut kas redzēts un piedzīvots? Domāju, ka ļoti daudziem un arī man pašai, tā gadās. Pirmais solis uz izmaiņām ir šādas situācijas atpazīt un apzināties – jā, tas notiek. Jo tikai tad, kad to apzināmies, varam arī apdomāt, kā rīkoties tālāk. Var, protams, turpināt ar visu spēku, ko var savākt kopā, vilkt to vezumu spītīgi uz priekšu. Bet var arī apstāties, padomāt, atjaunotu ticību un spēkus, un tad turpināt vilkt ar jaunu enerģiju jau uzlabotus ratus. Šajā rakstā aprakstīšu kā burulaivas metodes pielietošana var palīdzēt šādās situācijās.

Kāpēc gan mums TĀ neiet?

Šis ir labākais iespējamais jautājums, vai ne? Ja mēs vienmēr skaidri zinātu atbildi uz šo jautājumu, problēmu mums, iespējams, vispār nebūtu. Taču biežāk ir tā, ka uz šo jautājumu nav vienas skaidras atbildes.

Arī situācijā, par kuru minu šajā rakstā, īsti skaidras atbildes nebija ne man, ne komandai. Vai, pareizāk sakot, šī atbilde patiesībā slēpās vairākos mazākos un lielākos faktoros. Mums ar komandu bija izvirzīts mērķis, kas bija saprotams un šķita sasniedzams. Mēs bijām veikuši arī izpēti par stiprajām pusēm un arī tām, ko būtu nepieciešams stiprināt. Mums bija gan stratēģija, gan skaidras kādas mazās uzvaras mēs meklējam pa ceļam. Arī ar lomām, zināšanām, rīkiem un resursiem it kā viss bija kārtība. Taču mērķa sasniegšanas virzībā veiktie soļi nenesa gaidīto rezultātu. Pirmo gaidīto augļu vietā redzam, ka joprojām esam ceļa sākuma posmā, neskatoties uz ieguldīto laiku un ieguldītajiem spēkiem.

Atliek vien secināt, ka kaut kas tomēr mums pietrūkst. Iespējams, mums pietrūkst ticības, enerģijas un motivācijas, kas ir komandu ietekmējošie faktori. Tāpat iespējams, ka mums uz priekšu neļauj izrauties kāds no ārējiem faktoriem, ko iepriekš neesam apzinājušies. Šis ir īstais laiks sākt uzdot jautājumus, jo jautājumu uzdošana ir lielisks sākums, lai izkāptu ārā no rāmjiem. Un ļoti iespējams, ka izkāpjot no rāmjiem ieraudzīsim kaut ko, kas būs labākais iespējamais atklājums.

Ko mēs vēl nezinām un vai mērķis vispār ir sasniedzams?

Burulaivas metode ideāli der, lai palīdzētu mums sākt uzdot jautājumus un pieskarties visām iespējamām ietekmēm. Pirmkārt, šī metode dos mums iespēju sastrukturizēt zināmo, kā arī padomāt par un atklāt vēl nezināmo. Izkāpšana no ikdienas situācijas un apstākļu novērošana no helikoptera skata bieži paver citu ainu un atklāj svarīgus situāciju ietekmējošos spēkus. Tāpat, kā padomāšana ārpus rāmjiem, kas ir neatņemama sastāvdaļa ļoti daudzās dizaina domāšanā izmantotajās metodēs, arī šajā. Otrkārt, kā to vairākkārt minēju burulaivas metodes aprakstā {link}, pareizi izspēlēta šī spēle arī atjauno komandas ticību mērķa sasniegšanai. Šis, iespējams, priekš manis ir pat galvenais, jo ticu, ka pozitīva entuziasma priekšā sabrūk visi šķēršļi.

Motivācija mums ir, laiku arī atrodam. Detalizētāku ieskatu par soļiem un galvenajiem atklājumiem atradīsiet zemāk. Kopskatu par rezultātu, ko ieguvām, varat apskatīt šī raksta titula bilde. Piebildīšu, ka teksti bildē ir speciāli aizmigloti. Ne tāpēc, ka man kauns par mūsu sadomātajām idejām, bet gan tāpēc, ka detaļas, protams, publiskai apskatei izlikt nedrīkstu. Tātad konkrētas detaļas, protams, neizpaudīšu. Tai pat laikā uzskatu, ka šis jebkurā gadījumā ir labs ilustratīvs piemērs, jo galvenais ir pieeja, nevis konkrētas idejas, ko saģenerējām.

Metodes pielietojums

Sagatavošanās

Cilvēki. Viens no svarīgākajiem lēmumiem, kas ir jāpieņem sagatavošanās laikā, ir izvēlēties, kādi cilvēki piedalīsies metodes izspēlē. Pilnīgi noteikti tie, protams, būs cilvēki, kas ir galvenie spēlētāji mērķa sasniegšanā. Bet ne tikai. Kas šiem cilvēkiem palīdzēs izkāpt ārpus ierastajiem rāmjiem un paskatīties uz situāciju no helikoptera? Parasti tie ir arī visi tie cilvēki, kas ir pastarpināti iesaistīti vai kaut kādā veidā ietekmēti ar procesu vai mērķa sasniegšanu. Šos cilvēkus arī pieaicinām un kopā esam deviņu cilvēku komanda.

Rīks. Tā kā spēli veicām digitalizācijas pīķa punktā, kad visi strādājām no mājām, izmantojām vienu no digitālajiem rīkiem visu iesaistei. Protams, fiziskai klātbūtnei ir neatsverami ieguvumi un tradicionāli šādas spēles spēlējām vienmēr klātiene. Taču, kā visi zinām, ārējie apstākļi daudz ko ir mainījuši, arī attieksmi pret šāda veida pasākumu organizēšanu tiešsaistē. Un jāatzīst, ka savi ieguvumi ir arī no digitālo rīku lietošanas. Tāpēc tiekamies MSTeams un mums visiem priekšā ir Miro virtuālā tāfele ar sagatavotu darba virsmu.

Laiks. Tā kā viens no maniem galvenajiem mērķiem ir komandas saliedēšanās ap mērķi sasniegšanu, tad noteikti vēlējos izvairīties no uzdevumu sasteigšanas riska. Vieta ir jāatstāj arī diskusijām, jokiem un smiekliem. Tāpēc šajā reize rezervējām aptuveni 90 minūtes laika.

Sala + Laiva

Mērķis, ko gribam sasniegt, mums bija zināms jau iepriekš un pie tādas versijas arī palikām. Arī par laivu mums bija diezgan liela skaidrība – tā ir komanda, kas ir iesaistīta jaunā pakalpojuma izveide un piegāde. Uzsākot spēli, protams, šo izrunājām vēlreiz, taču, kā jau sagaidāms, nekādu aizķeršanos mums šeit nav.

Buras

Savas komandas un saistīto resursu (ne cilvēku) stiprās puses mēs zinājām jau iepriekš. Bijām par un ap tām strādājuši jau iepriekš, izmantojot citas metodes, tāpēc vēlreiz uz tām nefokusējāmies un šajā reize iztikām bez burām.

Enkuri

Enkuru identificēšanai veltījām 10 minūtes. Šajā laikā katrs no mums bija atradis vairākas versijas tam, kādi enkuri komandai traucē. Pēc tam mēs katrs padalījāmies ar savām idejām ar citiem un šeit jau nonācām pie ļoti interesantām un vērtīgām diskusijām. Šīs diskusijas man galīgi neļāva vilties un, pēc visu enkuru izrunāšanas, nonākam pie vairākiem interesantiem secinājumiem:

Ir vairākas tēmas, kuras gandrīz katrs dalībnieks ir savā veidā formulējis kā enkuru. Šīs tēmas tātad ir ļoti aktuālas un vienas no prioritārajām, ko risināt. Tas ir acīmredzamais.
Uzpeld vairākas tādas idejas, kas iepriekš nav bijušas mūsu redzes lokā. Lai gan ne visa komanda uzreiz varbūt tām piekrīt, tas tāpat ir būtisks pagrieziens un iezīmē mums papildus virzienus, kuros nepieciešams padomāt. Šeit arī saredzam, ka apstākļi, kas iepriekš šķita ar niecīgu ietekmi, iespējams ir bijuši nepareizi novērtēti un tomēr izrādās nozīmīgāki tagad.
Lieliskā ziņa ir tā, ka uzpeld arī pa kādam kuriozam enkuram un jauniem apzīmējumiem. Piemēram, mūsu darba virsmā uzrodas gliemezis un apslēptie dārgumi. Arī šajos kuriozajos enkuros var parakņāties un to problēmas sēklu atrast. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka komanda ir sākusi atraisīties un nepiespiestā atmosfēra noteikti palīdz ejot uz priekšu.

Ņemot vērā dalībnieku skaitu un ideju apjomu (>40), uzreiz jau prezentācijas laikā sākām grupēt līdzīgās tēmas un ietekmes kopā. Šis ir visai būtiski, lai nākamajos soļos mēs varētu koncentrēties uz mazāku apjomu enkuru, kam nepieciešams izdomāt atbrīvojošos faktorus. Visus par vienu tēmu sagrupētos enkurus nākamajos soļos apskatām kā vienu ideju, nevis daudzas.

Šķēres un Bojas

Šī ir mana mīļākā daļa, jo, tā kā iekāpjam nezināmajā, varam visvairāk izpausties ar radošumu, kas mums patiesi ir katrā iekšā. Spēles laikā veltām no sākuma 10 minūtes individuālo ideju ģenerēšanai par šķērēm, pēc tam 10 minūtes par bojām. Pēc katra no 10 minūšu domāšanas periodiem prezentējam idejas pārējiem biedriem un apspriežam secinājumus.

Atkal jau nepārskaitīšu visas idejas, kuras sadomājām, taču ar pārliecību varu apgalvot, ka visu ideju kopsumma vilties nelika. Tikai divi no enkuriem tā arī nesagaidīja uzmanību un idejas to atsvabināšanai. Tas parāda, ka šiem enkuriem ir viszemākā ietekme un prioritāte no komandas skatu punkta! Pārējie enkuri gan saņem vairāk uzmanības un visiem atrodas pa kādai šķērei un bojai kompānijā. Un atkal jau – lieliskas idejas un risinājumi, kam ir pietiekams potenciāls izmainīt esošo kursu. Daudzas no šīm idejām mēs, starp citu, noteikti nebūtu iedomājušies, ja nebūtu spēlējuši šo spēli. Tāpēc es ļoti priecājos, ka mēs to tomēr darījām.

Iegūtais rezultāts

Ar spēles rezultātu esmu ļoti apmierināta. Mēs esam izpildījuši gan saturisko mērķi, gan emocionālo mērķi. Redzam, ka ir problēmas, bet ir arī risinājumi. Tas vien jau ir liels spēks un motivācijas avots, jo saprotam, ka neesam jau nekur iesprūduši un ir daudz izejas variantu.

Un līdz ar to sasummējot kopā, ar šo aktivitāti esam panākuši šādus ieguvums:

Atsvaidzinām sapratni par to, kas esam, kur esam un kur mums jānokļūst.
Saģenerējam zināmās un jaunās idejas par to, kā varam visvieglāk tur nokļūt.
Atrodam daudzas iespējas, kas iepriekš nebija acīmredzamas.
Atguvām ticību, ka patiešām varam tur nokļūt.
Saliedējāmies un uzlādējāmies ar pozitīvismu.

Secinājumi

Kad esam iesprūduši, vislabākais ko varam darīt, ir atkāpties no situācijas un pacensties to pavērot no malas. Burulaiva ir viena no metodēm, kas var palīdzēt tam iedot struktūras rāmi. Dažādu iesaistīto un ietekmēto cilvēku piesaistīšana dos idejisko daudzveidību. Šīs abas lietas kombinācijā ar pozitīvu atmosfēru noteikti novedīs pie rezultāta.

Tas, vai iegūtās idejas palīdzēs reāli nokļūt līdz nospraustajam mērķim savukārt ir atkarīgs no tā, kas ar šīm idejām tiek darīts pēc sesijas beigām. Ja nedarīsiet neko, nekas arī nenotiks. Ir jāapzinās, ka šī (un neviena cita metode) nav sudraba lode, kas atrisinās visas problēmas. Šīs metodes ir rīki, kas var palīdzēt ar idejām, virzieniem un perspektīvām. Taču kādam tāpat šīs idejas ir jāpārvērš par realitāti. Ideālā gadījumā saģenerētajā ideju kopā ir kādi viegli izpildāmie darbiņi, no kuriem var gūt ātrus labumus kopējam mērķim. Taču visticamāk daudz būs arī tādu ideju, kas prasīs turpmāku izpēti, analīzi un radošumu. Pie tam, neviens nav apgalvojis, ka pilnīgi visas idejas ir arī jāievieš. Tātad jums, iespējams, vajadzēs turpināt ar prioritizēšanu un atsijāšanu. Bet tam jau ir citas, piemērotākas metodes. Par tām gan rakstīšu nākamajos rakstos.

Patika šī metode un aprakstītais?

Atsūti man ziņu par to.

Varbūt Tev ir pieredze šīs metodes izmantošanā?

Ļoti priecāšos par to dzirdēt. Dod ziņu.

Pārsteidz pats sevi ar tām idejām, kuras vēl nezināji, ka zini

Mon, 09 Aug 2021 07:40:00 +0000

Lasīšanas ilgums: 15min;
Metode: Burulaiva;
Saturs: Pielietošanas piemērs; Personīgā vide
Sarežģītība: Vidēji
Atslēgvārdi: #plānošana; #strukturēšana; #ideju ģenerēšana; #stiprās puses; #riski; #risinājumi; #atspērienaktivitāte

Šajā rakstā es aprakstīšu, kā es izmantoju ātrumlaivas metodi sava mērķa sasniegšanas plānošanai. Uzsākot vai plānojot kaut ko jaunu, domas bieži lido un šaudās no viena jautājuma uz nākamo ideju. Vajadzētu to un varētu šo. Visas šīs domas un idejas noteikti vajag kaut kur pierakstīt, pretējā gadījumā tās var kaut kur pazust procesa laikā. Taču, pat visas pierakstītas uz A4 lapas, tās ne vienmēr veido kopbildi un redzējumu par situāciju kopumā. Burulaivas metode ir viena no tām, kas var palīdzēt sakārtot zināmās idejas pa plauktiņiem, kā arī norādīt uz tiem apgabaliem, kurus vēl nepieciešams apdomāt.

Kad ir vērts pielietot šo metodi??

Kad tu plāno kaut ko pietiekami nozīmīgu priekš sevis, tam ir vērts veltīt laiku, uzmanību un enerģiju. Mēdz teikt, ka ceļā uz mērķi pats galvenais ir spert pirmo soli un sākt darboties vēlamajā virzienā. Es tam piekrītu, jo uzsākt vienmēr ir visgrūtāk. Tajā pašā laikā es tam arī nepiekrītu, jo steigā veikts nepārdomāts “pirmais solis” var arī nogalināt ideju un ticību. Tāpēc, manuprāt, pirmajam solim vienmēr būtu jābūt ticama plāna vai vismaz modeļa izstrādei. Pie tam, es šeit nedomāju plānu klasiskajā tā izpratnē – sarakstu ar darāmajiem darbiem, darbu sākuma un beigu datumiem, utt. Neesmu pret plāniem, bet esmu par to, ka vēl svarīgāk par pašu plānu ir pārliecība par tajos iekļautajiem darbiem. Kāpēc kaut ko ir nepieciešams izdarīt, kādu labumu tas dos un kādā apmērā tas ietekmēs mērķa sasniegšanu? Un, lūk, burulaivas metode būs lielisks palīgs šādas izpratnes iegūšanai.

Pie tam tas būs noderīgi ne tikai uzsākot kaut ko jaunu. Kā ir ar tiem projektiem un mērķiem, uz kuriem virzību jau esam uzsākuši, bet kaut kā tomēr īsti netiekam uz priekšu? Vai veltam šiem mērķiem pārāk maz enerģijas? Vai varbūt veltām enerģiju nepareiziem uzmanības punktiem? Grūti pateikt? Tas nekas, arī man tā visai bieži gadās. Vai nav brīnišķīga ideja atsvaidzināt savu apņemšanos mērķi sasniegt, izmantojot jaunu pieeju? Tad burulaivas metode var nāk palīgā, pirmkārt, lai sakārtotu pa plauktiņiem to, ko jau zinu, nojaušu vai domāju. Otrkārt, un tas iespējams ir vēl svarīgāk, šī metode man dod iespēju (vēlreiz) pakavēties pie katra no manu mērķi ietekmējošiem faktoriem un, ļoti iespējams, ieraudzīt kaut ko, ko iepriekš neesmu pamanījusi.

Pielietojuma un pārdomu piemērs

Turpmāk rakstā aprakstīšu, kā es pati izmantoju šo metodi, plānojot šī bloga (šo rakstu) popularizēšanu. Aprakstīšu kā veicu katru no soļiem un sniegšu pārskatu par idejām, kas man radās. Uzdevuma veikšana man kopā aizņēma kādas 45 minūtes. Kā tas bieži notiek, arī man šķita, ka īpaši pēdējos soļos vajadzētu uzkavēties ilgāk. Taču soļiem ir laika limits ar nolūku un es pieturējos pie noteikumiem. Es varēšu atgriezties pie mana rezultāta jebkad vēlāk, kad jauna ideja man ienāks prātā.

Atgādināšu arī par galvenajiem uzmanības punktiem katrā no soļiem.

Sagatavošanās

Pirms uzdevuma izpildes nepieciešams sagatavot darba virsmu ar spēles ilustrāciju kā arī sagatavot darba materiālus ideju pierakstīšanai.

Izmantojot digitālos rīkus, ir iespējams izmantot jau gatavas darba virsmas sagataves, tad arī nebūs nepieciešamas lapiņas un flomāsteri. Tai pat laikā digitālie rīki ne visiem cilvēkiem ir pieejami, īpaši tiem, kas ar šo nenodarbojas ikdienā. Un arī digitālie rīki savu lielāko popularitāti ir guvuši tieši Covid laikā. Laikmetā pirms Covid visbiežāk šīs aktivitātes veicām izmantojot tāfeles vai baltās lapas, post-it lapiņas un flomāsterus. Šādu pieeju izmantoju arī šajā piemērā.

Sala – ko es vēlos sasniegt?

Mērķim jābūt pēc iespējas skaidram, konkrētam un arī pēc iespējas vieglāk izmērāmam. Vispārīgi formulēts mērķis neļaus koncentrēt uzmanību turpmākajos soļos, tāpēc ir vērts veltīt laiku jau pašā sākumā, lai apdomātu un konkrēti formulētu, ko tad vēlos sasniegt. Manas pārdomas zemāk.

Pirmais kas man jāsaprot, ir kāpēc es vispār šo daru.

Esmu uzsākusi šī bloga rakstīšanu un vēlos dalīties ar savām idejām un pieredzē, cerībā, ka tas iedvesmos arī manus lasītājus izmantot manis aprakstītās metodes. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem šāda nolūka sasniegšanai, protams, ir tas, lai mana mērķa auditorija par šo vietni vispār zinātu un viņu apmeklētu. Tātad tas ir mans galvenais uzmanības punkts “Mana mērķa auditorija zina par manu blogu”. Vai tas būtu labs mērķa formulējums?

Nē, šis ir visai izplūdis mērķis. Pirmkārt zināšana par vietni vēl nenodrošina apmeklējumu. Otrkārt – šis mērķis ir praktiski neizmērāms un līdz ar to arī nekādā veidā nevarēs man palīdzēt vēlāk saprast, vai esmu uz pareizā ceļā un virzos tuvāk savam nolūkam. Tātad man pie formulējuma vēl jāpiestrādā.

Nedaudz pameditējot ap šo domu un paspēlējoties ar vārdiem, nonāku pie konkrētāka mērķa formulējuma – “Mingler ir 10 000 lapas apmeklētāju gada laikā”. Manuprāt šis ir daudz labāks formulējums. Pats mērķis, piekrītu, ir padaudz.

Taču sapņot vajag lielus sapņus un sarežģīti mērķi spiež būt radošākam, tāpēc pie šāda mērķa palieku.

Laiva – kas man palīdzēs sasniegt šo mērķi?

Kad mērķis ir skaidrs, ir jāvar arī nodefinēt, kas būs galvenais dzinējspēks mērķa sasniegšanai. Arī dzinējspēka (laivas) definēšanai ir vērts veltīt laiku un pārdomas, nevis rakstīt pirmo, kas šaujas prātā. Manas pārdomas zemāk.

Kas palīdzēs šim blogam sasniegt 10 000 apmeklētāju gada laika? Pirmais, kas nāk prātā, ir “Es pati”, vai ne? Taču tas nebūs gluži precīzi. Es pati neiešu pie katra no šiem cilvēkiem un aiz rokas neievedīšu šajā vietnē, to es nevaru izdarīt. Kādi tad ir citi varianti?

Nākamais acīmredzamais, šķiet, varētu būt dažādas reklāmas, kas cilvēkus vismaz vienu reizi ievilinās ieskatīties. Tas pat izklausās salīdzinoši vienkārši – pāris skaisti saukļi un vizuāļi, un cilvēki sāk ierasties. Tas noteikti varētu strādāt, taču man tomēr neder divu iemeslu pēc. Pirmkārt, jo es neplānoju tērēt daudz naudas reklāmai. Otrkārt, jo mana vīzija par šo vietni nav nopirkta cilvēku plūsma, mans mērķis ir iedvesma. Iedvesmu, savukārt, var panākt tikai saturs. Ja saturs būs labs un interesants, cilvēki atgriezīsies un ieteiks arī citiem. Varbūt “Kvalitatīvs saturs” varētu būt labs dzinējspēks? Manuprāt jau tuvāk, taču arī ne gana precīzi, jo man nav pieejama bibliotēka ar daudz saturu, ko varu vienkārši ņemt un izmantot. Saturu man vēl vajag radīt.

Ņemot vēra iepriekš aprakstītas pārdomas, vienojos ar sevi par precīzāku dzinējspēka formulējums - “Es radu interesantu un saistošu saturu”. Šāds mērķa raksturojums mani apmierina, jo tas apraksta gan to, kas ir galvenais, gan arī to, kā es līdz tam galvenajam nokļūšu.

Buras – kas var palīdzēt man aktivizēt dzinējspēku pilnā jaudā?

Ja divos iepriekšējos soļos galvenais bija nesteigties un kārtīgi apdomāt, uzrakstīt vienu precīzu domu, tad sākot ar šo soli uzdevums ir pilnīgi pretējs. Jo vairāk ideju rodas, domājot par to, kas var palīdzēt laivai sasniegt salu, jo labāk. Daudz nedomājot par to, kas ir pareizi un kas nav. Vienkārši rakstiet, katru jaunu ideju uz savas lapiņas. Pārsteidziet sevi! Tas nekas, ja pēc tam secināsiet, ka uzrakstītais varbūt gluži neattiecas uz definēto mērķi! Jūs visticamāk varēsiet vēlāk izmantot to pašu ideju turpmāk spēlē. Tā notika arī ar mani šajā reizē.

Dodu sev 8 minūtēm laika un šajā laikā man izdodas atrast 11 idejas, kas varētu palīdzēt manai laivai “Es radu interesantu un saistošu saturu” sasniegt mērķi “Mingler lapai ir 10 000 apmeklētāji pēc gada”. Uzreiz redzu, ka manas domas ir raisījušās pa vairākiem apgabaliem. Pirmkārt mana iepriekšējā pieredze un tās pielietojamība. Otrkārt arī, protams, nepieciešamība pēc atgriezeniskās saites no lasītājiem kā arī informācijas pieejamība par manu blogu. Taču arī vairākas idejas (vai varbūt jautājumi!?) par dažāda veida saturu, kas varbūt varētu radīt interesi. Šis noteikti būs kaut kas, ar ko man eksperimentēt.

Enkuri - kādi varētu būt šķēršļi ceļā?

Arī šajā solī, jo vairāk ideju, jo labāk. Nedomāju par to, kas ir pareizi vai nepareizi, trāpīgi vai netrāpīgi. 8 minūtes un aiziet domāt par to, kas varētu traucēt lieliskajam saturam, ko esmu radījusi, sasniegt 10 000 lasītājus gada laikā.

Un arī to netrūkst, pa 8 minūtēm atrodu veselus 5. Tas nekas, ka mazāk nekā iepriekšējā solī, tas vēl ne par ko neliecina. Daži no enkuriem, piemēram, “Cilvēkiem nav laika saturu lasīt” var izrādīties tik spēcīgi, ka vieni paši var neitralizēt visu buru spēku. Ap cilvēku interesi un atvērtību šādam saturam arī fokusējas lielākā daļa mana enkuru. Šeit atklājas dažādi faktori, kas var man traucet.

Interesanti, ka esmu domāju par vieniem un tiem pašiem jautājumiem, piemēram, informācijas pieejamību, gan kā par potenciālo palīgu mērķa sasniegšanai, gan arī kā par traucēkli mērķa sasniegšanai. Tas nav jocīgi un ir pat ļoti labi. Tas parāda, cik svarīgs ir informācijas pieejamības apstāklis – tas var izvērsties vai nu par lielu traucēkli, vai lielu palīgu. Bruģējot savu ceļu uz mērķa sasniegšanu divu dažādu apstākļu vietā es varu fokusēties tikai uz vienu un pārvērst to par savu ieguvumu, nevis trūkumu.

Bojas un šķēres – kā cīnīties ar šķēršļiem?

Turpmāk veltu nu jau 20 minūtes laika ideju ģenerēšanai par to, kas man varētu palīdzēt mazināt enkuru ietekmi. No sākuma 10 minūtes domāju par to, kas var pilnība novērst kādu no riskiem. Pēc tam 10 minūtes kādas vēl ir alternatīvas, kas risku ietekmi var mazināt. Arī šajā solī kvantitāte ir svarīga un neveltu daudz laika pārdomām, bet rakstu visu, kas ienāk prātā. Turpiniet sevi pārsteigt ar idejām, kas ienāk galvā.

Katram no enkuriem varu izdomāt vismaz vienu, vai vairākas šķēres. Piemēram, lai mazinātu risku “Cilvēkiem nebūs laika bloga lasīšanai”, varu padomāt par dažādiem īsākiem formātiem, kā radīt interesi – īsiem video vai stāstiņiem sociālajos tīklos, u.c., kuros noformulēt galveno domu un ieguvumu no metodes pielietošanas. Vai, lai mazinātu risku “Ar vienu metodi var nebūt gana būtisku izmaiņu veikšanai” , es varētu padomāt par “recepšu” sērijas izveidi. Šāda sērija parādītu, kā vairākas metodes var izmantot kombinācijās un secīgi vienu aiz otras, lai iegūtu acīmredzamāku ieguvumu. Jo bieži tiešām ar vienu pašu metodi ir par maz. Arī šīs sesijas laikā iegūtos rezultātus izmantošu tālāk grupēšanai un piekritizēšanai, ko aprakstīšu jau drīzumā.

Arī bojas var izdomāt lielākajai daļai no enkuriem. Piemēram, lai mazinātu risku “Cilvēkiem saturs nešķiet interesants”, man ir jāizdomā efektīvs atgriezeniskās saites mehānisms, kur varu labāk izprast savu lasītāju un mācīties arī pati, uzlabot savas prasmes. Tā varētu būt laba boja.

Un ko tālāk?

Tad nu esmu ieguvusi veselu sarakstu ar idejām, kuras man vajadzētu apsvērt un pārdomāt to iespējamo realizāciju. Dažas no idejām šķiet visai acīmredzamas, bet atzīšos arī, ka viena daļa pirms tam man nebija ienākusi prātā domājot par blogu. Tāpēc šobrīd esmu priecīga par iegūto rezultātu – 32 idejas un potenciālie fokusa punkti.

Protams ar šīs metodes pielietošanu nekas nav beidzies, tikai sācies. Pirmkārt, man šīs idejas vajadzēs apkopot, pārgrupēt un saprioritizēt. Pēc tam pamodelēt vairākus scenārijus realizācijai un ietekmes novērtēšanai. Bet tam jau būs citas metodes. Izskatās, ka jau ir ideja rakstu sērijai.

Vai nebūtu labāk piesaistīt vairāk cilvēku šai spēlei?

Citu cilvēku viedoklis un idejas vienmēr, vienmēr, vienmēr ir ļoti vērtīgi. No citiem cilvēkiem varam uzzināt redzējumus un viedokļus, kas mums pašiem prātā neienāk. Diskusijās ar citiem cilvēkiem varam atklāt, kā dažādas idejas var papildināt viena otru vai arī tieši otrādi – pārspriest kardināli pretējus viedokļus. Tas vienmēr ir vērtīgi.

Taču, ja mums nav iespējas piesaistīt citus cilvēkus, tam nevajadzētu atturēt mūs no darīšanas kaut vai vieniem pašiem. Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā.

Patika šī metode un aprakstītais?

Atsūti man ziņu par to.

Varbūt Tev ir pieredze šīs metodes izmantošanā?

Ļoti priecāšos par to dzirdēt. Dod ziņu.

Metode “BURULAIVA” – KAS tā ir un KĀDU vērtību tā pievieno

Wed, 04 Aug 2021 10:34:00 +0000

Lasīšanas ilgums: 20min;
Metode: Burulaiva;
Saturs: Teorija;
Atslēgvārdi: #struktūra; #elastīgums; #analīze; #spēle; #ideju ģenerēšana; #stiprās puses; #riski un problēmas; #problēmu risināšana; #sagatave Miro rīkā

Burulaivas metode lieliski noder uzsākot kaut ko jaunu vai lai atjaunotu kopskata par kādu konkrētu mērķi vai problēmu. Taču to var lietderīgi izmantot arī citādos apstākļos, jo metode ir diezgan elastīga. Metodes elastīgumu nodrošina vairākas komponentes, kuras var pielietot vai izslēgt no spēles atkarībā no vajadzības. Vairāk par metodi un tās pielietošanas iespējām runāšu turpmāk šai rakstā.

Metodes plašais pielietošanas potenciāls

Burulaiva ir viena no manām mīļākajām metodēm, ko izmantot radošajās sesijās. Tā, pirmkārt, lieliski noder kā atspēriena aktivitāte jebkuram jaunam projektam vai mērķim. Izmantojot šo metodi, iespējams strukturēti izpētīt un sakārtot ar projektu vai mērķi saistītos apstākļus, zināmās un iespējamās problēmas. Tāpat metode lieliski noderēs arī kādas iestrēgušas problēmas risināšanai. Šādā gadījumā vairāk uzmanības tiks veltīts apstākļiem, kas traucē sasniegt risinājumu, un metode dos arī iespēju iezīmēt idejas, kā šis traucējošos apstākļus risināt. Treškārt, nedrīkst aizmirst arī motivējošo ieguvumu, ko šī metode var sniegt komandai. Šī metode lieliski noder kā iedvesmas metode, kas palīdz komandai vēl vairāk saliedēties un atjaunot cīņas sparu mērķa sasniegšanai. Tāpat šo metodi bieži izmanto Agile komandas retrospekciju organizēšanai tieši dēļ šiem ieguvumiem.

No saturiskā viedokļa šī metode, iespējams, atgādina SWOT (strengths, weaknesses, opportunities, threats) metodi, ko visai bieži un plaši izmanto biznesā un dažādos projektos. Tomēr tās nav divas identiskas metodēs, jo burulaivas metodei ir trīs būtiskas priekšrocības. Pirmkārt tā ir elastība, ko jau minēju. Otrkārt šī metode dod iespēju ne tikai problēmas uzskaitīt, bet ieskicēt arī iespējamos risinājumus. Un treškārt tā vienkārši ir daudzas reizes interesantāka un aizraujošāka dalībniekiem, kad piedalās spēles izspēlē. Un tas nebūt nav mazsvarīgi.

Vējš burās un aiziet jūriņā!

Jau vairākkārt esmu pieminējusi spēles elastību un dažādos spēles elementus, kas spēlē kopā ir seši – divi vienmēr klātesoši, bet četri pielietojami pēc vajadzības. Protams, visplašāko ieguvumu varam sasniegt, izmantojot visus sešus. Taču ne vienmēr tas ir nepieciešams. Jebkurā gadījumā divi galvenie un nemainīgie elementi - laiva un sala – spēlē būs vienmēr.

Sala simbolizē mērķi, uz ko komandai tiekties. Lai metodes pielietojums būtu veiksmīgs, šim mērķim ir jābūt ļoti konkrētam. Piemēram, “Pabeigts projekts” nebūs labs mērķis, jo “pabeigts projekts” var nozīmēt ļoti daudz un dažādas lietas. Nenoteiktība par to, kas tad īsti tiek saprasts ar mērķa sasniegšanu, negatīvi atspēlēsies spēles gaitā. Tāpēc, definējot mērķi, vajadzētu konkrēti formulēt, kāds sagaidāmais rezultāts tiek sagaidīts. “Pabeigts projekts” vietā labāk izvēlēties, piemēram, “klients ir apstiprinājis konkrētās piegādes”, vai “jaunā produkcija ir pieejama mazumtirdzniecības veikalos”, vai arī jebko citu, kas ir konkrēts, izmērāms un kam ir nozīmē projekta vai mērķa kontekstā.

Spēles sagatavē mērķi parasti attēlo kā eksotisku mazu saliņu siltas jūras vidū, kur visa burulaivas komanda ļoti vēlas nokļūt pēc saspringtā ceļa. Burulaiva šajā spēlē simbolizē galveno instrumentu vai arī dzinējspēku mērķa sasniegšanai. Arī instrumentam vai dzinējspēkam ir jābūt konkrētam un skaidram. Tā var būt pati komanda, tas var būt jauns produkts vai pakalpojums, kas meklē savus sapņu klientus, vai arī jebkas cits, kam ir nozīme konkrēta projekta vai mērķa kontekstā.

Pēc nemainīgās salas un burulaivas nāk mainīgie spēles elementi un tie ir veseli četri.

Pirmkārt jau tās ir buras, kas laivai palīdzēs ātrāk nokļūt mērķī. Ja burās iepūtīs vējš, burulaiva ātrāk tiks uz priekšu. Savukārt, ja buru nebūs vai arī nebūs vēja, līdz mērķim nokļūt būs grūtāk. Atkarībā no tā, kā ir definēta laiva un sala, palīglīdzekļi var būt, atkal jau, daudzi un dažādi. Tie var būt komandas stiprās puses vai arī unikālās zināšanas. Tās var būt konkurences priekšrocības vai arī gluži otrādi – ārējie faktori, kas var palīdzēt nokļūt līdz mērķim. Šeit jāsāk kļūt ļoti radošiem.

No dzīves mēs zinām, ka palīglīdzekļi ir ļoti apsveicami, taču ne viss vienmēr ir tikai rožaini. Noteikti ir jābūt arī kādiem zemūdens akmeņiem. Un šai spēlē tie ir enkuri, kas simbolizē apstākļus, kas kavēs laivas nokļūšanu līdz mērķim. Ja enkuri ir nolaisti un ieķērušies ūdenstilpnes dibenā, tad laiva nevarēs izkustēties uz priekšu, lai vai kādi vēji viņai nepalīdzētu. Konkrēta mērķa sasniegšanas enkuri būs gan riski, gan sagaidāmās problēmas. Pie tam tās var būt zināmas problēmas, vai arī spēles izspēles laikā var atklāties jaunas un vēl neapzinātas problēmas. Šādi apstākļi var slēpties cilvēkos, produktos, partneros, infrastruktūrā, likumdošanā, motivācijā, u.c.

Un ko iesākt ar tiem enkuriem? Laivu vadošā komanda, protams, ir patiesi cīnītāji un nepadodas nelabvēlīgiem traucēkļiem, meklēdami veidus kā atbrīvoties no enkuriem. Šī komanda taču ļoti grib sasniegt šo perfekto Vidusjūras oāzi ar veldzējošo palmu un nez no kurienes uzradušajiem atpūtas krēsliem un garšīgajām uzkodām un kokteiļiem.

Šīs spēles kontekstā šos palīgus apzīmē šķēres un bojas. Superspēcīgās šķēres var pārgriezt enkura trosi un atbrīvot laivu no enkura svara. Par šķērēm var kalpot jebkurš apstāklis, notikums vai risinājums, kas enkura negatīvo ietekmi varēs pilnībā atbrīvot. Taču šādas šķēres ne vienmēr var atrast. Tāpēc komandas otrs super-palīgs var būt bojas. Tās nevarēs laivu pilnība atbrīvot no enkura, taču varēs mīkstināt enkura ietekmi uz laivu. Tie būs visi tie apstākļi, faktori vai notikumi, kas komandai palīdzēs iznest enkura svaru.

2+4*X <= 6

Kā jau solīju, spēlē ir izmantojams krietni plašs elementu klāsts, atkarība no situācijas un vajadzības. Salas un burulaivas elementiem spēlē ir jābūt vienmēr, jo bez tiem spēle zaudē savu jēgu. Tāpat, visticamāk, vienmēr apskatīsiet arī enkuru elementus, jo iespējamos traucēkļus vienmēr ir ļoti būtiski apzināt. Taču šķēres un bojas varat izmantot spēlē tad, ja laiks atļauj un ir vēlme iesākt ideju ģenerēšanu par problēmu risinājumiem. Pie tam varat izmantot tikai šķēres vai tikai bojas, vai arī abus kopā. Arī buras ir vienmēr ļoti iedarbīgi pieslēgt spēlei, taču bez tām var arī iztikt, ja mērķis ir slēpto akmeņu meklēšana.

Nedaudz detalizētāk par spēles gaitu

Spēles gaitas vizuālo attēlojumu redzat bildē augstāk. Zemāk detalizētāks apraksts par katru no soļiem.

Soļa mērķis: Identificē un vizualizē mērķi un rīku mērķa sasniegšanai
Pirmkārt nepieciešams definēt salu jeb mērķi, uz ko tiekties. Kā jau iepriekš minēju, mērķi ir svarīgi definēt pēc iespējas precīzāk. Šeit būtisku lomu spēlē arī tas, kāpēc aktivitāte tiek veikta. Ja nolūks ir uzsākt jaunu projektu vai iniciatīvu, tad var derēt arī vispārīgs mērķis, piemēram, apmierināts klients. Vispārīgi definēts mērķis šādā gadījumā dos telpu plašākam ideju lidojumam par mērķa sasniegšanas veicinātājiem un arī riska faktoriem. Taču gadījumā, ja izmantojat burulaivas metodi, lai palīdzētu sev un komandai izkļūt no ieilgušas problēmas – tad precīzāks mērķis derēs labāk. “Apmierināts klients” šajā gadījumā varētu būt pārāk izplūdis mērķis un komandas uzmanības fokusēšana uz izplūdušu mērķi būs mazāk efektīva.
Uzvedinošo jautājumu piemēri: Kādu rezultātu vēlamies sasniegt? Kādu nodevumu vēlamies izveidot? Kas ir taustāmais ieguvums, uz ko tiecamies? Kā mēs zināsim, kad rezultāts ir sasniegts?
Otrkārt nepieciešams definēt, kas ir galvenais dzinējspēks mērķa sasniegšanai jeb laiva. Šo parasti ir vieglāk, bet ne mazāk svarīgi precīzi definēt. Galvenais dzinējspēks mērķa sasniegšanai visbiežāk būs pati komanda, bet ne vienmēr. Dzinējspēks var būt arī produkts vai serviss, vai klients, vai darba organizācija, vai varbūt kādi ārējie faktori?
Uzvedinošo jautājumu piemēri: Kas ir galvenais, kas ietekmē mērķa sasniegšanu? Bez kā nevar iztikt, domājot par mērķa sasniegšanu? Kas ir pats spēcīgākais instruments, kas ir pieejams? No kā būs vislielākā pievienotā vērtība?
Soļa mērķis: Vienojies par noteikumiem un darba kārtību
Pirms uzsākt pašu spēli ir svarīgi visus spēles dalībniekus iepazīstināt ar salu un laivu, un izskaidrot tos, ja kādam rodas jautājumi. Tāpat izskaidrojiet spēles gaitu – kādi papildus elementi tiks izmantoti un kas ar tiem tiek saprast.
Runājot par noteikumiem, noteikti vajadzētu uzsvērt, ka vienīgais, kas nav pieļaujams, ir citu darba traucēšana un ideju kritizēšana. Iedrošiniet dalībniekus nākt klajā ar jebkuru ideju, kas viņiem ir ienākusi prāta. Sliktu ideju šajā spēlē nevar būt un jebkura ideja var izrādīties zelta vērta.
Soļa mērķis: Katrs dalībnieks individuāli apdomā un uzraksta savas idejas
Soļa mērķis: Katrs dalībnieks iepazīstina pārējos ar savām idejām
Turpmākajā spēles gaita kopā ar dalībniekiem apskatiet visus mainīgos spēles elementus, ko plānojiet izmantot, katru atsevišķi.
No sākuma dodiet katram dalībniekam 5 – 10min individuāla laika padomāt par konkrēto elementu. Kas tie varētu būt konkrētajā kontekstā? Lūdziet, lai dalībnieku katru no savām idejām uzraksta uz atsevišķas lapiņas.
Pēc tam, kad laiks ir pagājis, lūdziet katru no dalībniekiem iepazīstināt pārējos ar savām idejām. Kad katra no idejām ir izstāstīta, tās var novietot tam paredzētā apgabala darba virsmā. Ja vairākiem dalībniekiem atkārtojas viedokļi, droši uzreiz sagrupējiet tos kopā..
- Ja iekļaujat spēlē buras elementu, sāciet ar to. Lūdziet visus spēles dalībniekus apdomāt, kas viņuprāt spēcina laivu uz mērķa sasniegšanu.
  Uzvedinošo jautājumu piemēri: Kādi apstākļi vai notikumi var stiprināt laivu? Kas var padarit laivu jaudīgāku? Kādi apstākļi vai notikumi palīdzes laivai tikt uz priekšu ātrāk ? Kādas ir laivas priekšrocības salīdzinot ar konkurentiem?
- Pēc tam lūdziet dalībniekus padomāt par faktoriem, kas traucē laivai sasniegt mērķi. Pēc individuālo ideju prezentācijas novietojiet tos enkuru zona.
  Uzvedinošo jautājumu piemēri: Kas šobrīd bremzē laivu? Kādi apstākļi var apstādināt laivu pavisam? Kādas ir laivas vājās puses? Kā laivai šobrīd trūkst? Kāpēc konkurējošās laivas ir stiprākas?
- Ja esot nolēmuši iekļaut enkurus mīkstinošos faktorus, turpiniet ar šķērēm. Lūdziet dalībniekus padomāt par to, kas varētu atbrīvot laivu no enkura svara. Prezentējot un novietojot idejas uz darba virsmas, novietojiet tas blakus tieši tam enkuram, kuru šīs šķēres varētu atbrīvot.
  Uzvedinošo jautājumu piemēri: Kādi apstākļi vai notikumi var neitralizēt enkuru? Kas varētu enkuru pārvērst par boju? Pie kādiem apstākļiem enkuram vairs nav svara (nozīmes)?
- Pēc tam, kad šķēres apskatīties, var turpināt ar bojām – lūdziet dalībniekus padomāt par apstākļiem, notikumiem vai lietam, kas laivu no enkura pilnība atbrīvot nevar, taču var mazināt enkura svaru. Atkal jau novietojiet blakus tam enkuram, kura svaru boja varētu mazināt.
  Uzvedinošo jautājumu piemēri: Kādi apstākļi vai notikumu varētu mīkstināt enkuru? Kas varētu stiprināt laivu tā, lai enkurs to mazāk bremzētu?
Soļa mērķis: Pārskati rezultātus un identificē aktuālās tēmas
Kad visas elementu grupas ir apskatītas un viesi viedokļi izstāstīti, jums, visticamāk, darba virsma būs pilna ar dažādām idejām un iespējām. Pārskatiet visu kopdarbu ar komandu un droši sagrupējiet kopā līdzīgās idejas/tēmas. Varbūt pēc citu viedokļu uzklausīšanas ir radusies kāda jauna ideja, ko pievienot kādai no jau esošajām grupām?
Noslēgumā izrunājiet ar komandu, kas ir galvenie atklājumi, WOW momenti, kas komandai radās diskusiju rezultātā. Iespējams iezīmējas kādas no ļoti aktuālām tēmām?
Soļa mērķis: Turpini ar nākamajām aktivitātēm
Spēles beigu rezultāts noteikti jums norādīs uz aktualitāti konkrētās tēmās vai arī iedos jaunas idejas, ar kurām varat turpināt strādāt vēlāk, lai iedziļinātos dziļāk. Taču tam labāk noderēs jau cita metode.

Kad šo metodi izmantot?

Spēles viens no pozitīvajiem aspektiem ir komandas saliedēšana uz mērķa sasniegšanu, tāpēc tā lieliski der jebkurā situācijā, kad nepieciešama komandas ticības un spēka atjaunošana. Šī spēle lieliski palīdzēs mobilizēt sevi un komandu. Pirmkārt jau caur to, ka tā palīdzēs sastrukturēt zināmos un vēl nezināmos apstākļus konkrētās problēmas vai mērķa kontekstā. Jūs iegūsiet labu pārskatu par sākotnējie zināmajām stiprajām pusēm, kuras vajag turpināt spodrināt, kā arī problemātiskajiem apstākļiem, ar kuriem ir jāstrādā. Otrkārt, spēlē dos iespēju aktivizēt savu radošumu un saģenerēt jaunas idejas mērķa sasniegšanai vai problēmu risināšanai. Un varbūt tieši tas ir tas, kas komandai ir vajadzīgs?
Svarīgi piebilst, ka gadījumos, kad tiek apskatīts kāds konkrēts produkts vai serviss, pacentieties apkopot pirms spēles arī klientu atsauksmes! Visas pozitīvās atsauksmes var noteikti transformēt uz burām. Savukārt neitrālie un, jo īpaši, vājie produkta/servisa punkti – uz enkuriem. Citi piemēri situācijām, kad šo metodi izmantot:

Profesionālajā dzīvē

Jauna projekta uzsākšana;
Atspēriena aktivitāte jauna mērķa sasniegšanai;
Pārdomāt nesasniegta / iesprūduša mērķa sasniegšanu;
Jaunu ideju ģenerēšana;
Komandas saliedēšana;

Personīgāja dzīve

Jebkādu pasākumu plānošana;
Jebkāda personīgā mērķa sasniegšana;
Pārdomāt nesasniegta / iesprūduša mērķa vai projekta ralizāciju;
Jaunu perspektīvu iegūšana.

Piemēri no manis

Es pati: vizuālizēt ceļu uz savu mērķi;
Mana komanda: kā darbu apvienot ar jautru kopā-plānošanu
Cits skatu punkts: vai tiešam vienmēr jāplāno un kā zināt, kad ir vērts, bet kad varbūt nav.

Ja jums ir interese šo metodi izmēģināt izmantojot digitālos rīkus, šeit manis veidotā sagatave Miro rīkā.

Kad šī metode neder?

Šo spēli būs visai grūti izmantot apskatot kādu jaunu industriju, kur trūkst pieredzes un zināšanas. Šādos gadījumos labāk izmantot citas, vispārīgākas metodes.

Atsauces

Ja jums ir intere, varat iepazīties ar dažādām variācijām par šo spēli šajās saitēs:

Patika šī metode un aprakstītais?

Atsūti man ziņu par to.

Varbūt Tev ir pieredze šīs metodes izmantošanā?

Ļoti priecāšos par to dzirdēt. Dod ziņu.

Sociālo tīklu slēptais dārgums

Tue, 22 Jun 2021 11:50:00 +0000

Lasīšanas ilgums: 15min;
Metode: Balsošana;
Saturs: Pieredze; Personīgā vide
Sarežģītība: Ļoti vienkārši;
Atslēgvārdi: #sociālie tīkli; #aptauja; #cilvēku viedoklis; #atsaucība

Balsošanas metodes izmantošana vairāku cilvēku grupā ir acīmredzama un saprotama. Taču kā uzzināt citu cilvēku viedokli par kaut ko, ja mums pretī nestāv grupa ar vairākiem cilvēkiem, kuriem varam šos jautājumus uzdot? Var ņemt rokās telefonu un apzvanīt draugu vai paziņu loku. Taču var arī rīkoties savādāk. Šai rakstā runāšu par to, kā var efektīvi izmantot mums blakus vienmēr esošos sociālos tīklus tieši šī mērķa sasniegšanai.

Sociālie tīkli?

Sociālie tīkli ir viens no lielākajiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem, kas ietekmē mūsu ikdienu pēdējos divdesmit gados. Protams, sociālie tīkli nebūt nav vienīgā inovācija, ko esam ieraudzījuši šajā laika posmā. Tāpat varētu diskutēt un uzskaitīt virkni ar risinājumiem, kas ir radījuši lielāku pievienoto vērtību sabiedrībai kopumā. Tai pat laikā, tieši sociālie tīkli ir tie, kas mūsu ikdienā ir iesakņojušies visvairāk. Ja var ticēt pārskatam par interneta un sociālo mēdiju lietošanu, pasaulē interneta lietotāji dienā vidēji pavada 2 stundas un 24 minūtes sociālajos tīklos. Pie tiem kopējais sociālo tīklu lietotāju skaits nebūt nav mazs – 56.8% procenti no mūsu planētas iedzīvotājiem jeb 4.48 miljardi lietotāju. 2 stundas un 24 minūtes! Tas ir divreiz vairāk laikā kā tiek veltīts klausoties ziņas vai lasot drukātos mēdijus, tā apgalvo skaitļi šajā pašā pārskatā. Tas ir vairāk kā ceturtā daļa no 8 stundu darba dienas. Sociālie tīkli un mēdiji viennozīmīgi ir krietni mainījuši mūsu ikdienu, ieradumus un saskarsmes veidu ar apkārtējo pasauli.

Varbūt jūs teiksiet, ka tā iespējams ir patiesība tur citur pasaulē, bet ne pie mums šeit, Latvijā. Mums taču tik ļoti vienmēr liekas, ka Latvijā viss ir savādāk. Taču apskatot šīs paša pārskata informāciju par Latviju, manuprāt, tādus secinājumus izdarīt nevaram. Piemēram, Latvijas populācija gada laikā ir kritusies par 1,1%, tai pat laikā sociālo tīklu lietotāju skaits ir pieaudzis par 10%. Ar Latviju saistīto sociālo tīklu lietotāju skaits atbilst 73.5% Latvijas iedzīvotāju. Šī atskaite nepiedāvā informāciju, cik daudz laika tieši Latvijas iedzīvotāji velta sociālajiem tīkliem dienā. Taču ņemot vērā pieejamo informāciju un tendences, var secināt, ka sociālo tīklu popularitāte turpina pieaugt. Tāpēc diez vai to ietekme uz mūsu ikdienu ir mazāka, kā citur pasaulē.

Un kas no tā?

73.5% Latvijas iedzīvotāju ir ļoti liela potenciālā viedokļa grupa, kuru var piesaistīt sev interesējošo jautājumu noskaidrošanai. Protams, lai sasniegtu visus šos lietotājus ar sociālo tīklu palīdzību, ir jāvelta tam ļoti lielas pūles un tas nav vienkārši izdarāms. No otras puses – mums katram ir daudzi jo daudzi cilvēki, ar kuriem sociālajos tīklos esam saistīti. Ne katrs no šiem cilvēkiem gan aktīvi iesaistīties mūsu uzsāktajā dialogā, jo lielākoties sociālos tīklos esam vērotāju lomā. Jau iepriekš pieminētā statistika apgalvo, ka vidēji katrs no sociālo tīklu lietotājiem viena mēneša laikā atzīmē ar patīk 15 rakstus, nokomentē 3 un dalās tālāk ar 2 ierakstiem. Piekrītiet, tā nav īpaši liela aktivitāte. Tai pat laikā – aktivitāte ir. Un katrs no aktīvajiem cilvēkiem var potenciāli kļūt par mūsu virtuālās balsošanas komandas dalībnieku. Uz interesanti uzdotu jautājumu vai jautājumu par aktuālu tēmu noteikti atradīsies kāds, kurš atsauksies.

Kā varu to izmantot savā labā?

Manuprāt šis ir visai interesants kolektīvā viedokļa ieguves avots par jebkuru sevi interesējošu jautājumu. Jūs noteikti būsiet pamanījuši, ka biznesa vidi pārstāvošie sociālie konti jau sen izmanto iespēju noskaidrot sev aktuālos jautājumus ar sociālo tīklu lietotāju palīdzību. Tad kāpēc gan lai jebkurš reizi pa reizi neizmantotu šādu iespēju?

Kā tad uzrunāt cilvēkus savos sociālajos tīklos, varbūt jautāsiet. No tehniskā viedokļa katrs no tīkliem piedāvā gluži plašu izvēli ar iespējamiem rīkiem, kā tieši. Protams, klasiski tie būtu komentāri un reakciju emocijas. Bet tas nebūt nav vienīgais veids un bieži arī ne piemērotākais. Daudzi no sociāliem tīkliem piedāvā šim mērķim atbilstošākas funkcijas. Piemēram, Instagram un Facebook īsajos stāstiņos var pievienot dažādus jautājumus uz kuriem atbildes ērtā veidā palīdzēs apkopot dažādas stāstiņu mijiedarbības papildiespējas.

Kas mani interesēja

Mani vienmēr ir interesējusi cilvēku motivācija. Kas cilvēkus pamudina kaut ko darīt vai arī atturēties no kādas rīcības. Viens no man aktuāliem motivācijas jautājumiem, piemēriem - kas cilvēkus mudina piedalīties dizaina domāšanas sesijās un arī atgriezties nākamo reizi vēlreiz. Piebildīšu, ka dizaina domāšanas sesijās, kuras esmu organizējusi līdz šim, nav bijis īpaši cilvēki jāpierunā uz piedalīšanos. Protams, ja uzrunātie dalībnieki var savienot šīs sesijas ar darba grafiku un citām prioritātēm. Bet droši zinu, ka cilvēkiem ļoti patīk šajās sesijās piedalīties. Mana pārliecība rodas no atsauksmēs, ar ko dalībnieki pēc sesijām beigām ir dalījušies. No pozitīvajām atsauksmēm dalībnieki, pirmkārt, vienmēr uzsver to, cik jautri viņiem šajās sesijās ir bijis. Tā kā sesijas bieži pozicionēju kā spēles, tad dalībnieki visbiežāk ir baudījuši tieši nepiespiesto un jautro atmosfēru, kā arī mijiedarbību ar citiem komandas biedriem šo spēļu laikā. Otrkārt, dalībnieki daudz piemin saturisko sesiju pusi un sajūsmu par jaunajiem atklājumiem un domu graudiem, ko ir dzirdējuši no citiem dalībniekiem. Šie, protams, nav vienīgie “man patika”, kas tiek minēti, taču šie izskan vienmēr un visbiežāk. Daudzi no dalībniekiem uzsver, ka jūtas pozitīvas enerģijas un iedvesmas pilni pēc sesijas beigām.

Tas viennozīmīgi ir liels ieguvums un mana, kā sesiju organizatores, interese ir šādu sesiju pēcgaršu vairot. Tāpēc man ir aktuāli un būtiski izprast, kas ir galvenie faktori, kas manu sesiju dalībniekus uzrunā. Lai gan katram tie, protams, ir individuāli, taču iezīmējas arī kopīgās tēmas saliekot visas atsauksmes kopā. Ja aizdomājos par šiem diviem jau iepriekšminētajiem faktoriem – labi pavadīts laiks un pārsteidzoši atklājumi - mani urda interese, kurš no šiem maniem dalībniekiem varētu šķist svarīgāks? Vai dalībnieki piedalītos sesijās, kur vienkārši jautri pavada laiku, taču pievienotā vērtība ir maza? Un tai pat laikā – vai sesijas ar augstu pievienoto vērtību, taču saspringtāku atmosfēru, mudinātu dalībniekus pieteikties dalībai atkal un atkal?

Pie tam, šīs atsauksmes esmu ieguvusi no saviem kolēģiem un sadarbības partneriem profesionālajā vidē. Bet kā ir ar cilvēkiem, ar kuriem saskaros ārpus profesionālās vides? Skaidrs, ka jautrība motivē visus, kuram gan nepatīk jautrība. Taču vai jautrība ir galvenais un lielākais motivējošais faktors priekš cilvēkiem? Vai tomēr saturiskajam aspektam ir tik pat liela, mazāka vai lielāka nozīme priekš maniem draugiem? Kādu vakaru nolemju noskaidrot sajūtas par šo jautājumu savu draugu lokā ar nelielas aptaujas palīdzību.

Kā es to darīju?

Es nolēmu izmantot Instagram kā rīku šīs aptaujas veikšanai, jo Instagram īso stāstiņu iespējas ir universālākas un dod plašākas pielietošanas iespējas. No izvēlētā rīka ir atkarīgs jautājuma formulējams un uzdošanas veids, tāpēc šis bija mans pirmais lēmums.

Otrs lielais jautājums ir par to, ko un kā tad īsti jautāt. Vienkārši pajautājot, vai manus draugus motivē jautra kompānija un iedvesmojošas idejas, esmu droša, ka saņemtu pārliecinošu “Jā”. Kuram gan nepatīk jautri pavadīt laiku un dzirdēt iedvesmojošus stāstus? Taču mans mērķis nav vēlreiz iegūt apstiprinājumus, ka tas ir motivējoši. Mans mērķis ir uzzināt, kas ir vairāk motivējoši. Varbūt varētu vienkārši palūgt draugiem novērtēt, vai viņus vairāk motivē viens vai otrs? Taču arī šāds formulējums man nepatīk, jo, izvēloties tikai vienu no abiem, parasti rodas sajūta, ka neizvēlētais ir nenozīmīgs. Taču esmu droša, ka biežāk tā nav un kaut kādā mērā abi šie apstākļi ir ļoti motivējoši. Laikam jau es pati samulstu, ja man būtu jāizvēlas viens no abiem, tāpēc nolēmu nemulsināt arī citus. Kā nekā mulsinošu jautājumu/atbilžu rezultāta cilvēki var izvēlēties labāk neatbildēt neko. Un tas nav mans mērķis.

Es nolemju mēģināt sevi interesējošo viedokli iegūt jautājuma “Cik lielā mērā Tu piekrīti šim apgalvojumam” formā. Šāds formāts, manuprāt, ļaus maniem draugiem novērtēt attieksmi pret katru no tiem atsevišķi, tai pat laikā neizslēgs viens otru. Un starpība starp abu faktoru novērtējumiem ļaus man saprast, kurš no šiem apstākļiem patiesība motivē vairāk. Domāts - darīts:

Formulēju divus jautājumus saistība ar vienkāršotām situācijām, kur katrā jautājumā cenšos ievīt vienu no mani interesējošajiem motivējošajiem faktoriem:

Mani galvenokārt motivē nepiespiesta atmosfēra un jautri pavadīts laiks (Apgalvojums: mani visvairāk interesē vienkārši jautrība draugu lokā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc meklēju tikšanās iespējas).
Mani galvenokārt interesē jaunas idejas un atklājumi, jo tas mani iedvesmo (Apgalvojums: Citu cilvēku pozitīvā pieredze un atklājumi iedvesmo arī mani uzsākt kaut ko jaunu)

Izveidoju bildes ar šiem jautājumiem un ievietoju šīs abas bildes stāstiņā savā Instagram kontā. Lūdzu savu draugu pulkā esošos cilvēkus novērtēt, cik lielā mērā viņi piekrīt šiem abiem apgalvojumiem.
Jau pēc 24h redzēju pirmos rezultātus, tos varāt arī vizuāli apskatīt šī raksta titula bildē:

Atsaucība gan nav galvu reibinoša, taču pāris desmitu cilvēku atsaucās un padalās ar savu viedokli.
Pilnīgi visus cilvēkus, kas piedalījās manā aptaujā, iedvesmo citu cilvēku pozitīvas pieredzes un stāsti par tām. Tātad šādi atklājumi šos cilvēkus interesē un saista.
Jautājumam, vai vienkārši jautri pavadīts laiks ir galvenais motivējošais faktors, ir mazāk apstiprinošo atbilžu. Tātad jautri pavadīts laiks nav galvenais motivējošais faktors, kāpēc manā draugu lokā esošie cilvēki izvēlētos doties uz pasākumu ar draugiem. Ir jābūt vēl kādam citam faktoram, lai radītu interesi.
Saliekot kopā atbildes uz šiem abiem jautājumiem varu pieņemt, ka jautri pavadīts laiks ir svarīgs, taču citu cilvēku pozitīvas pieredzes un atklājumi ir vēl svarīgāki.

Lūk, uzdevums izpildīts un mana ziņkāre ir apmierināta. Kā arī neizsakāms prieks par maniem atvērti domājošajiem draugiem! Ceru jūs visus jau pavisam drīz uzaicināt uz kādu kopīgu radošu sesiju.

Secinājumi

Protams, aptauja sociālos tīklos nevar pretendēt tikt atzīta par statistiski pamatotu apauju. Arī uzdoto jautājumu formulējumam un atbilžu interpretācijai ir liela nozīme. Visticamāk šādā formātā veikta aptauja nevar tikt izmantota akadēmiskos darbos izvirzītu teoriju pamatošanai, u.c. Tai pat laikā – tas ir ļoti vienkāršs veids, kā uzzināt un nedaudz vairāk saprast cilvēkus mums apkārt. Ja ir jautājumi, var atrast atbildes. Vai vismaz tēmas turpmākajiem jautājumiem noteikti.

Patika šī metode un aprakstītais?

Atsūti man ziņu par to.

Varbūt Tev ir pieredze šīs metodes izmantošanā?

Ļoti priecāšos par to dzirdēt. Dod ziņu.

Kad argumenti neder, tad ir laiks spēlei

Fri, 18 Jun 2021 06:29:00 +0000

Lasīšanas ilgums: 10min;
Metode: Balsošana;
Saturs: Pieredze; Personīgā vide
Sarežģītība: Ļoti vienkārši;
Atslēgvārdi: #spēle; #bezstrīdiem; #nonāktpierezultāta; #spēlējuspēlesarbērniem; #jautrībaunenerģija

Ir cīņas, kurās vajag iesaistīties un uzvarēt. Bet ir arī cīņas, kur gudrāk ir neiesaistīties un ar interesi pavērot rezultātu. Lai gan šādu situāciju patiesībā mums apkārt ir ļoti daudz, šajā konkrētajā rakstā es aprakstīšu pavisam ikdienišķu ģimenisku situāciju, kur balsošanas metodes pielietošana man un manai ģimenei dod lielāku ieguvumu par vienkārši uzvaru strīdā. Domāju šis raksts īpaši varētu būt interesants mammām, kurām ir interese par iedarbīgām spēlēm bērnu spītības apspēlēšanai.

No ikdienišķas situācijas līdz skandālam tik viens solis

Brīvdienu rītu cēlieni mūsu mājās ir visai enerģiski. Tā kā brīvdienu rītos mums nav grafika, pie kā pieturēties, tad katram ir brīva vaļa savām izpausmēm. Kad brokastis jau ir paēstas, visas mantas izvilktas no kastēm un ar tām bērni ir izspēlējušies pēc sirds patikas, es redzu, ka ir īstais laiks doties ārā pastaigā svaigā gaisā. Manu apņēmību vēl vairāk palielina pieaugušais troksnis un strīdu intensitāte. Skaidri zinu, ka apstākļu nomaiņa vienmēr nāk palīgos šādās situācijās – gan bērniem, gan vecākiem ir ļoti vērtīgi izvēdināt galvu. Taču mani bērni ir pretējās domās un manam uzaicinājumam seko visai tradicionālais “Nēēēēē, es negggrrriiiiibbbbbbuuuuuuu!”.

Šāda atbilde priekš manis nebūt nav pārsteigums, tai pat laikā es esmu ļoti apņēmusies tomēr panākt to, ka mēs ārā izejam. Tāpēc sāku pierunāšanu, izmantojot racionālos argumentus kā “Svaigā gaisā vajag iziet katru dienu!”, “Ārā taču ir tik forša diena”. Kad tas īsti nenostrādā, pāreju uz vilinošo piedāvājumu izteikšanu “Mēs varētu aiziet uz bērnu laukumiņu”, u.c. Tas bieži ir iedarbīgāk un arī šoreiz bērni it kā piekrīt doties pastaigā ar “Nu laaabiiiiiii!”. It kā…. Jo ar nākamo pretestības vilni saskaros jau pirmajā gatavošanās solī, kad aicinu visus iet nomainīt pidžamas pret atbilstošāku apģērbu.

Mana mazā viltniece tad ķeras pie glābšanas riņķiem un izspēle novilcināšanas kārti. Nevarot izdomāt, ko vilkt mugurā. Par viesiem manis piedāvātajiem variantiem jaunkundze it kā padomā, bet beigās tik nosaka “ NUUuuuuuuu, es nezzziiiiiinnnuuuuuu….”. Es lieliski saprotu, kas te notiek tagad – ja neizdodas atrunāt mammu no iešanas ārā, tad savu pretestību var izrādīt maksimāli novilcinot. Un ja nu izdodas pavisam izsprukt no ārā iešanas?

Nē, arī mammīte nepadodas nemaz tik viegli

Šī patiesi nav unikāla situācija mūsu mājās un iepriekš jau ir izmēģināti dažādi scenāriji:

Piekukuļošana lieliski strādā, taču šo es cenšos izmantot tik reti, cik vien iespējams.
Papildus laika došana ir izmēģināta daudzas reizes, taču nekad nav nostrādājusi. Un man nav ne vismazāko ilūziju, ka šoreiz varētu būt savādāk.
Veikt izvēli bērna vietā un nostādīt viņu fakta priekšā, ka šis būs jāvelk? Teorētiski jā, bet arī šis praktiski nekad nav nostrādājis. “Nu nezinu” nomaina “Nē, ŠĪTO es nnneeeeeggggrrrriiiiibbbbbuuuuuu” par jebkuru no manām izvēlēm, un atkal esam tur, kur sākām.
Pašai apģērbt bērnu pielietojot spēku noteikti nav mans mīļākais paņēmiens. Jā, varbūt tā mamma var visātrāk panākt rezultātu, ja vien bērns pēc tam nesāk drēbes spītība raut atkal nost. Tāpēc beigās ieguvumu no šādas pieejas visai maz un noskaņojums arī ir sabojāts visiem.
Tieši tā pat, kā sākot lamāties, bļaujot vai sākot draudēt.
Varētu arī vienkārši atstāt visu pašplūsmā un atmest domu par ārā iešanu?
Nē, to gan ne. Vienkārša padošanās arī nav manā stilā.

Tāpēc jāsāk domāt kaut kas radošāks un negaidītāks.

Kas bērniem patīk visvairāk? Spēles un pārsteigumi! Atliek vien izdomāt, kā pārvērst ģērbšanos par spēli ar pārsteiguma elementiem, lai bērns no pretinieka kļūtu par aktīvo dalībnieku.

Un tālu man nav jādomā. Izmetu āķi, meitai piedāvājot “Paklau, ja jau tu pati nevar izvēlēties, varbūt uzspēlējam spēli? Spēles noteikumi ir, ka mēs būtu tavi palīgi un mums visiem būtu jāatrod skaistākais apģērbs priekš tevis šodien. Tas būtu tāds kā konkurss, kurš skaistāks. Ko tu saki?”

BINGO! Ir! Acīs iedegas interese un mazais ķermenītis sāk lēkāt apkārt pa istabu, un beidzot sadzirdu arī “ Jā! Jā! Jā! Bet vai ne, ka arī es varēšu piedalīties???” Protams!!! 😊

Kā tieši spēlējām to spēli

Spēles balstās uz pavisam vienkāršo balsošanas principu – balsojam par tām izvēlēm, kas katram individuāli patīk visvairāk. Kritēriji tam, kas patīk vislabāk, katram drīkst būt pašam savējie. Nedaudz vairāk izklāstot spēles gaidu:

Izkārtojam uz grīdas dažādus apģērbu komplektus, kas tad arī būs tie izvēles varianti, par kuriem balsot. Variantus noteikti vajag vairākus, lai ir no kā izvēlēties un būtu interesanti. Tai pat laikā, protams, arī nevajadzētu pārlieku pārspīlēt – vienkāršības pēc būs labi, ja visi varianti būs pārskatāmi. Mēs parasti paliekam pie 7.
Atrodam papildus spēles dalībniekus – jo vairāk ģimenes locekļus varam piesaistīt, jo, atkal jau, labāk. Pēdējo reizi šo spēlējot mēs bijām četri balsotāji.
Izdalām visiem dalībniekiem balsošanas rīkus. Tās var būt krāsainās līmlapiņas, bet var būt arī makaroni, grāmatas, pudeļu korķīši, Lego klucīši – nu kas nu vien nāk prātā un ir mājās pieejams.
Cik tieši balsošanas rīkus katram izdalīt atkarīgs no situācijas – no tā, cik daudz balsotāju un cik daudz izvēles iespēju. Vajadzētu nedaudz parēķināt līdz un izsniegt tik daudz materiālu, lai balsis kopā būtu par vismaz 1 vairāk nekā pieejamo izvēļu skaits (lai esat droši, ka vismaz vienam no variantiem būs vairāk balsu, nekā citiem). Tai pat laikā bērniem noteikti patiks, ja viņi tiks pie pēc iespējas vairāk balsošanas rīkiem. Vienkārši tāpēc, ka šī spēle viņiem ir ļoti interesanta un viņi gribēs izpausties cik daudz vien iespējams.
Katrs no spēles dalībniekiem nobalso par tām kombinācijām, kas viņam šķiet visatbilstošākās. Šīs spēles izspēlē vienīgais noteikums bija, ka nedrīkst visas savas balsis atdot tikai par vienu no izvēlēm. Varēja balsot tikai ar vienu balsi par vienu no izvēlēm.
Kad visi nobalsojuši, saskaitām cik balsis katra no apģērbu kombinācijām ir saņēmusi. Tas apģērbu komplekts, par ko ir visvairāk balsu, tad arī ir tas, kas šodien ir uzvarējis un ir jāvelk mugurā.

Tā kā spēle ir novērsusi bērna uzmanību no spītēšanās un jaunā misija bērnu ir iedvesmojusi, ģērbšanās kā likums ir ātra un bez aizķeršanās.
Ieguldītā laika ziņa tas ir prasījis kādas 10-15 minūtes. Varbūt tas var šķist ilgi, tai pat laikā tas noteikti ir ātrāka par to bezgalību, par ko šis varēja izvērsties visiem turpinot spītēties. Pie tam bērna pozitīvais noskaņojums, iegūtais azarts un iespēja radoši iesaistīties ir neizmērāmi papildus ieguvumi.

P.S. Taisnīguma laba piebildīšu gan, ka šīs metodes pielietošanai manis aprakstītajā situācijā ir arī ēnas puse: atlikušos apģērbu variantus, kuri nesaņēma lielāko balsu skaitu, gan meita vairs ar tādu entuziasmu nemetas sakārtot atpakaļ skapī :D Tā tāda neliela lamatiņa, bet tam atkal cita spēle.

Secinājumi

Cik bieži gan sadzīvē nav jautājumu, kas izvēršas par strīdus avotu, jo katram no iesaistītajiem ir atšķirīgs viedoklis un gaidas attiecība uz rezultātu. Ar šīm situācijām saskaramies ne tikai profesionālajā vidē, bet arī savās mājās un savā ģimenē. Lai gan mēs nevaram aizmukt no šādām situācijām mēs, mēs varam ietekmēt mūsu iesaisti šādās situācijas. Kad ir vērts iesaistīties argumentācijas un kad nav, to mēs varam izlemt paši.

Manuprāt šis visai ikdienišķais balsošanas metodes pielietojums ilustrē, ka balsošana ir viena no tām metodēm, kas ir universāli pielietojama virknē dažādu situāciju. No nopietnu biznesa un profesionālo jautājumu risināšanas, līdz pat bērna apģērbšanai brīvdienās. Neiesaistīšanās argumentācijas nebūt nenozīmē nesasniegt rezultātu. Visiem patīk būt sadzirdētiem, visiem patīk sajust, ka viņu viedoklim ir ietekme uz notiekošo. It īpaši, kad mēs patiesi gribam saglabāt apkārtējo cilvēki piesaisti notiekošajam.

Tāpēc mans aicinājums ir vienmēr domāt radoši, meklēt konstruktīvus risinājumus un pielietot balsošanu visur, kur vien ir tāda vajadzība vai iespēja.

Patika šī metode un aprakstītais?

Atsūti man ziņu par to.

Varbūt Tev ir pieredze šīs metodes izmantošanā?

Ļoti priecāšos par to dzirdēt. Dod ziņu.

Metode "BALSOŠANA" - KAS tā ir un KĀDU vērtību tā pievieno

Thu, 27 May 2021 14:04:00 +0000

Lasīšanas ilgums: 15min;
Metode: Punktu balsošana;
Saturs: Metodes apraksts;
Atslēgvārdi: personīgais viedoklis; grupas viedoklis; izpratne; prioritizēšana; pupulārākais viedoklis; pielietojuma idejas

Šajā rakstā aprakstīšu vienu no dizaina domāšanas pamat metodēm – balsošanu. Sākšu ar pamatojumu, kāpēc šī metode ir tik svarīga un plaši pielietota priekš tiem lasītājiem, kam dizaina domāšana ir pagaidām vēl jauninājums. Pēc tam aprakstīšu, kā šo metodi pielietot, dodot ieskatu uz svarīgākajiem uzmanības punktiem katrā no soļiem. Došu arī piemērus, kā šo metodi var izmantot ļoti dažādās situācijās arī ārpus dizaina domāšanas rāmjiem.

Cilvēkam ar skaļāko balsi ne vienmēr pieder populārākais viedoklis

Spēja sazināties un komunicēt neapšaubāmi ir viena no nozīmīgākajām un svarīgākajām cilvēces spējām. Un spēja komunicēt nozīmē ne tikai pārzināt konkrētu valodu un spēt no vārdiem salikt teikumu, spēt izrunāt to. Spēja komunicēt nozīmē arī klausīšos – spēju sadzirdēt un saprast to, ko otrs cilvēks cenšas pateikt, spēja akceptēt šo viedokli. Starp citu efektīva komunikācija ir viena no tām spējām, kas tiek minēta kā viena no svarīgākajām nākotnes darba spēkam. Tātad netieši norādot uz to, ka tā nav pamatspēja, kas piemīt mums visiem.

Kāpēc gan es vispār par to runāju? Es par to runāju tāpēc, ka mēs visai bieži jaucam komunikāciju ar vienkārši runāšanu un dzirdēšanu. Mūsu dzīves privātajās situācijās tas ir un paliek katra individuālā atbildība un sabiedrības grupas emocionālās inteliģences jautājums. Taču cits jautājums ir profesionālajā un radošajā vidē. Fokusēšanās uz savu viedokli un nespēja sadzirdēt citus cilvēkus, viņu viedokļus un arī viedokļu pamatojumus bloķē radošo procesu. Ar to es negribu apgalvot, ka diskusijas ir sliktas. Nebūt ne. Diskusijas ir lieliskas un daudzās situācijās tas ir galvenais izziņas un izpratnes avots. Piemēram, kad apspriežam konkrētu problēmu un tās iespējamos cēloņus, apmaināmies ar pieredzi vai ģenerējam jaunas idejas. Taču ir arī situācijas, kurās atvērta diskusija nav labākais vienošanās veids.

Visvairāk atbalstītāju = populārākais viedoklis

Jebkurā dizaina domāšanas projektā mēs koncentrējam uzmanību uz konkrētu problēmu, ar ko saskarās noteikta cilvēku grupa. Mūsu uzdevums ir atrast iespējamo labāko risinājumu konkrētajai problēmai priekš konkrētās cilvēku grupas. Un cilvēku grupa vienmēr ir lielāka par tikai, piemēram, Annu vai Pēteri. Tāpēc par Annas un Pētera viedokli vēl svarīgāk mums ir izprast (vai projicēt) kāds varētu būt visā grupā dominējošais viedokli par konkrēto jautājumu. Varbūt tas sakrīt ar Annas un Pētera viedokli, bet ļoti iespējams arī nē. Lai līdz šim vairākuma viedoklim nonāktu, mēs ļoti reti veidojam atklātās diskusijas par to, kas ir labākais vai pareizākais. Jo tā gluži vienkārši nav konstruktīva diskusija. Ne velti ir teiciens " cik cilvēku, tiek viedokļu". Mēs rīkojamies tieši pretēji: mēs lūdzam katram darba sesijas dalībniekam izteikt savu individuālo viedokli balsojuma veidā. Tas būtībā nozīmē, ka (praktiski) katras radošās sesijas beigās mēs lūdzam katru no dalībniekiem nobalsot par ideju vai idejām (risinājumu vai risinājumiem), kas katram individuāli liekas vispiemērotākais konkrētai situācijai vai jautājumam. Un nevienam nekas nav jāpaskaidro vai jāpamato, ja nav vēlēšanās. Jo atceramies – mūsu mērķis nav kādu vienu viedokli izcelt kā “pareizāko”. Mūsu mērķis ir saprast, kurš viedoklis lielākajai dalībnieku daļai šķiet visatbilstošākais.

Un līdzīgi mēs varam rīkoties arī daudzās dzīves situācijās. Un jā, dizaina domāšanas projektos mums ir gan digitālie, gan fiziskie rīki, kas šādu balsošanu atvieglo. Taču būtībā šādai aktivitātei nav nepieciešams "specializēts aprīkojums". Ar manu personīgo šīs metodes pielietošanas pieredzi varat iepazīties citos "Balsošanas" sērijas rakstos šai blogā. Atsauces uz tiem atradīsiet pie pielietojuma piemēriem.

Vai tas nav tā pārāk muļķīgi?

Varbūt jā, bet varbūt arī nē! Pirmkārt atzīsim, ka mēs katru dienu tiešā vai netiešā veidā par kaut ko balsojam!

Tiešā veidā - nu protams vēlēšanās (arī nepiedalīšanās velēšanās ir sava veida balsošana), bet arī dažādās aptaujās, anketēšanās, darba vietā darbinieku apmierinātības aptaujās, pakalpojumu sniedzēju novērtējumos, u.t.t. Tā arī ir balsošana - mēs ieliekam savu trekno ķeksi un paužam savu individuālo viedokli par konkrētu jautājumu.

Tāpat mēs daudz balsojam arī slēpti – varam atbalstīt kādu uzņēmumu vai produktu iegādājoties tieši to, publiski paužot savu nostāju par kādu jautājumu, piedaloties vai nepiedaloties publiskās akcijās, izmantojot sociālajos tīklos pieejamās reakciju funkcijas, u.t.t.

Tā kā patīk mums tas vai nē, mēs katru dienu atstājam sava viedokļa un redzējuma neatgriezeniskus nospiedumus sabiedrībā. Un tas ir brīnišķīgi, cik gan daudz varas mums ir! Tad kāpēc gan lai mēs neizmantotu šīs iespējas vēl plašāk? Ja ar savu balsi un savu viedokli mēs varām palīdzēt kādai idejai, projektam, domai attīstīties– kāpēc gan lai mēs to nedarītu?

Kā notiek Balsošana Dizaina domāšanā?

Strukturētā balsošana dizaina domāšanā notiek pavisam vienkārši. Pavisam vienkāršota pieeja prasīs arī diezgan maz laika, tikai dažas minūtes . Procesa kopsavilkumu varat apskatīt bildē augstāk, bet detalizētāku katra soļa aprakstus piedāvāju zemāk:

Nolūks: Nosaki skaidru sagaidāmo rezultātu
Pirms uzsāc, vienojies par sagaidāmo rezultātu un mērķi ar visiem balsošanas dalībniekiem. Šis var šķist lieks solis, taču patiesībā ir ļoti svarīgs autentiska rezultāta iegūšanai. Visi dalībnieki, kas iesaistīsies balsošanā, jutīsies komfortablāk pareizi izprotot, kāds ir aktivitātes mērķis. Kā arī neaizmirsti paskaidrot, kā tiks izmantoti iegūtie rezultāti. Vai rezultāti tiks pieņemti kā galējais vērtējums, vai balstoties uz rezultātiem tiks veiktas kādas citas aktivitātes? Un, jo komfortablāk dalībnieki jutīsies, jo drošāk viņi izpaudīs savu patieso viedokli.
Nolūks: Vienojies par noteikumiem
Izskaidro un vienojies par balsošanas sistēmu, kas vislabāk atbilst tavam mērķim un tiks izmantota. Piemēram, cik balsis katrs dalībnieks var izmantot? Vai var visas balsis veltīt vienam no variantiem, vai arī ir jābalso par maksimāli daudz dažādiem variantiem? Vai balsošanas rīkiem (līmlapiņas, līmpunktiņi) ir dažādas formas vai krāsas? Ja jā, vai dažādajām formām un krāsam ir nozīme balsošanas procesā? Vai būs tikai viens balsošanas aplis, vai arī tiks rīkota otrā, trešā balsošanas kārta? Ja tiks rīkota – pie kādiem nosacījumiem? Cik daudz laika atvēlēts katram no balsošanas apļiem? Īsumā – daudz mazu, bet svarīgu jautājumu, par ko vienoties, lai nodrošinātu plūstošu procesu.
Nolūks: Iepazīstini ar pieejamām izvēlēm
Pārliecinies, ka visiem balsošanas dalībniekiem ir pieejami un viennozīmīgi saprotami balsošanas objekti, t.i. izvēles iespējas, par ko tiek balsots. Piemēram, ja tas ir ideju saraksts, vai tas ir visiem saprotamā valodā? Rakstībā? Pieejams apskatei? Un pats galvenais – vai visi dalībnieki izprot katru no izvēles iespējām vienādā veidā? Piemēram, ja kāda no izvēlēm ir formulēta kā “Nodrošināt apmācības” – vai visi dalībnieki vienādi saprot par kāda veida apmācībām ir runa? Jo, ja viens dalībnieks ar to iedomājas klātienes apmācības 6 mēnešu garumā, bet otrs – online apmācību kursu 2h garumā, katrs no dalībniekiem savu izvēli izdarīs būtībā par diviem dažādiem risinājumiem.
Nolūks: Katrs dalībnieks individuāli balso
Nodrošini, lai visi balsošanas dalībnieki varētu brīvi un netraucēti izdarīt savas izvēles un nobalsot. Ja nepieciešama anonimitāte, nodrošini arī to. Pats svarīgākais ir pārliecināties, ka balsošanas laikā nenotiek nekādas apspriedes un nekādā gadījuma netiek komentēta citu cilveku darbība. Pretējā gadījumā tas var ietekmēt tos dalībniekus, kas vēl izdara savu izvēli, un balsošanas rezultāti var neatspoguļot patieso cilvēka viedokli. Galvenais mērķis ir, lai katrs balsotu pēc saviem individuālajiem ieskatiem un apsvērumiem.
Nolūks: Apkopo balsošanas rezultātus
Apkopo balsošanas rezultātus, lai noteiktu populārākās izvēles atbilstoši sākotnēji izvirzītajiem noteikumiem. Parasti tas nozīmē vienkārši saskaitīt un pierakstīt, cik balsu ir atdotas par katru no pieejamajām izvēlēm. Pieraksti šos rezultātus kādā acīmredzamā vietā, lai visi dalībnieki var aplūkot rezultātus. Tas būtu tikai godīgi un tas arī ir viens no interesantākajiem rezultātiem. Kuram gan nepatīk salīdzināt savu viedokli ar citu viedokļiem?
Tāpat ļoti bieži var gadīties tā, ka lielāko balsu skaitu ir ieguvuši vairāki no pieejamajiem varianti. Un ko tad? Tad jārīkojas atbilstoši iepriekš atrunātajiem noteikumiem un balsošanas mērķiem. Iespējams, ka vairāki varianti ar vienādu punktu skaitu ir pieņemami un labi. Bet iespējams arī, ka ir nepieciešams rīkot vēl vienu balsošanas kārtu vai arī kāds no galvenajām ieinteresētajām personām pieņem gala lēmumu.
Nolūks: Atkārto, ja nepieciešams
Ja nepieciešams, atkārto balsošanu, lai turpinātu sašaurināt izvēles kopu. Katrā nākamajā balsošanas aplī gan izmanto tikai tās izvēles iespējas, kas iepriekšējā aplī ieguvušas visvairāk balsu.

Kad izmantot balsošanas metodi?

Šo metodi noteikti izmantojiet jebkurā situācijā, kad nav skaidras izvēles par vienu vai otru variantu. Un, godīgi sakot, šādu situāciju mums apkārt netrūkst. Ideāli, ja skaidri saskatām labāko izvēles variantu, kas atkarīgs tikai no mums, un varam atbilstoši rīkoties. Taču, kad izvēle nav tik skaidra vai arī kad izvēlei atkarīga arī no citu cilvēku viedokļiem, balsošanas metode lieliski var nākt palīgā. Ne tikai priekš skaidrības, bet arī priekš jautrības.

Tāpat šeit ir svarīgi piebilst, ka balsošanas ieguvums ir ne tikai vairākuma viedokļa noskaidrošana. Dizaina domāšanas metožu pielietošana, un arī šī tai skaitā, sniedz arī pozitīvu emocionālo iesaisti tā dalībniekiem. Cilvēkiem patīk būt daļai no šī procesa. Cilvēkiem ir iespēja padomāt par ārpus-ikdienas jautājumiem un pašiem būt pārsteigtiem par idejām, kas rodas viņu galva. Un cilvēkiem patīk, ka viņu viedoklim ir nozīme un tas tiek ņemts vērā. Man jo īpaši patīk šī motivējošā daļa. Tāpēc es iesaku izmantot balsošanu kā arī citas metodes tik bieži, cik vien iespējams. Daži no pielietošanas apstākļu piemēriem zemāk.

Profesionālajā dzīvē

Jebkura lēmuma pieņemšanai darba vietā, kur galvenais izvēles kritērijs ir komandas biedru viedoklis;
Lēmumu pieņemšana par konkrētu risinājumu, kur jāizvēlas no vairākiem variantiem;
Lēmumu pieņemšanai par jaunu ideju, produktu vai pakalpojumu, kur svarīgākais izvēles kritērijs ir lietotāju viedoklis;
Lēmumu pieņemšanai par darba vides apstākļiem, kur svarīgākais izvēles kritērijs ir komandas biedru prioritātes;
u.c..

Personīgāja dzīve

Privātie projekti un hobiji, kur trūkst atgriezeniskās saites;
Pasākumu plānošana ar daudziem dalībniekiem;
Ģimenes vienošanās par konkrētu jautājumu ar vairākām iespējām;
Spēles ar vairāku cilvēku iesaisti;
u.c..

Piemēri no manis

Es pati: balsošanas metodes būtība ir viedokļa apzināšanas vairāku cilvēku grupā un populārākā viedokļa noteikšana izejot no šī balsojuma. Tāpēc vienam pašam šo metodi veikt īsti nav iespējams. Taču vajadzības gadījumā noderīga var izrādīties svērtā rādītāja motode.
Tuvie cilvēki: Kad argumenti neder, tad ir laiks spēlei
Sabiedríba: Sociālo tīklu slēptais dārgums.

Un kad šo metodi labāk neizmantot?

Balsošanu nav nekādas jēgas izmantot situācijās, kur vairākuma viedoklim nav nozīmes lēmuma pieņemšanā. Situācijās, kad kāds jau ir pieņēmis lēmumu vai plāno to pieņemt balstoties uz saviem personīgajiem apsvērumiem, nav nekādas jēgas prasīt viedokli citiem cilvēkiem un ļaut viņiem ticēt, ka viņu viedoklim ir kaut kāda ietekme. Ja jūs dodiet kādam cilvēkam iespēju balsot, bet pēc tam noraidāt rezultātus, pie kā šī balsošana ir novedusi, tas ir visai demotivējoši priekš tiem cilvēkiem, kurus aicinājāt piedalīties balsošanā. Pirmkārt viņi iztērēja savu laiku un enerģiju, lai saprastu, padomātu un nobalsotu. Otrkārt, jūs viņiem apliecinājāt, ka viņu viedoklis jums patiesība nav svarīgs un jūs tāpat rīkosieties tā, kā pats esat iecerējis.

Patika šī metode un aprakstītais?

Atsūti man ziņu par to.

Varbūt Tev ir interesanta pieredze šīs metodes izmantošanā?

Ļoti priecāšos par to dzirdēt. Dod ziņu.